29. februāris ir īpašs, jo tā ir diena, kas kalendārā ir reizi četros gados. Vēl īpašāku šo dienu Smiltenē padarīja šarmantākais no aviācijas transportlīdzekļiem – gaisa baloni. Debesis virs piesnigušās pilsētas krāšņas padarīja pieci gaisa baloni. Pārsteigums un sajūsma bija ne vienam vien Rīgas un Limbažu ielas daudzstāvu namu iedzīvotājam, kurš pamostoties pa logu teju mājas pagalmā pamanīja gaisa balonu.
“Skatos pa logu un nesaprotu, kāpēc atbraukušas mašīnas ar piekabēm un viņu virzienā sāk doties cilvēki. Iepriekš man nebija informācijas, ka sestdien virs Smiltenes būs redzami gaisa baloni. Vēl neticamāk, ka tie pacēlās pie blakus mājas. Paķēru fotoaparātu un gāju skatīties. Fotografējot man trīcēja rokas no sajūsmas, jo balons ir tik liels un nekad tam nebiju bijusi tik tuvu kā sestdien. Tās ir neaprakstāmas sajūtas. Sen, sen ar meitu mašīnā sekojām līdzi gaisa baloniem Valmieras pusē. Smiltenē ko šādu piedzīvoju pirmo reizi, tāds pozitīvisms un emocijas, aprunājoties arī ar citiem smilteniešiem. Gaisa baloni gluži kā eņģeļi lidoja virs mūsu mīļās Smiltenes,” sajūsmināta par 29. februārī piedzīvoto ir smilteniete Margarita Mikarta.
Šī notikuma iniciatore un organizatore ir gaisa balonu pilote, biedrības “Sky Amazons” valdes priekšsēdētāja Inga Ūle. “Protams, ka mēs dodamies uz kādu pilsētu, lauku māju vai mežu, un mums tur ir ļoti labi, ja dodamies pie kāda. Es braucu apciemot savu mīļoto draudzenīti. Un mazākais, ko varēju izdarīt, redzot labu laika apstākļu prognozi, aicināt kolēģus bariņā un Smiltenes pilsētas iedzīvotājiem izziņot to, ka diena ir izcila,” tā par neparasto sestdienu Smiltenē, kurā kopīgi piedzīvota ziemas pasaka, stāsta “Sky Amazons” valdes priekšsēdētāja.
Kopā ar I. Ūli Smiltenē neparastas emocijas pilsētas iedzīvotājiem sagādāja gaisa balonu piloti Kristaps Frickauss, Ieva Šķēle, Aivars Večuks un Džeisons Fišers no Amerikas, kurš atradis māju sajūtu Latvijā un jau otro sezonu lido šeit kopā ar latviešu pilotiem.
Ziedu veikala “Laura” vadītāja Eva Mince pateicas par šādu dāvanu – iespēju piedzīvot tik neviltotu prieku, redzot, kā debesīs krāšņi lido gaisa baloni. “Sestdienas rīta stundas radīja neviltotas sajūtas gan lielos, gan mazos smilteniešos. Daba ar savu tik gaidīto balto nokrāsu un gaisa balonu krāšņumu debesīs! Un, lai brīnumu sajūta nebeigtos, bērnu zīmējumi, domāju, ne tikai mūsu mājās, tika piezīmēti ar redzēto un piedzīvoto,” stāsta E. Mince.
Sestdienas pēcpusdienā Smiltenes novada iedzīvotāji ar fotogrāfijām, savām pozitīvajām emocijām un pārsteigumu dalījās sociālajos tīklos. Taču bija arī tādi iedzīvotāji, kas to visu izvēlējās baudīt, atrodoties lidgrozā. “Mēs ar draudzeni jau sen gatavojāmies lidojumam gaisa balonā, bet vienmēr domājām, ka to darīsim vasarā. Uzzinot par šādu iespēju Smiltenē, sapratām – vai nu tagad, vai nekad. Tātad – tagad! Šis bija īstais brīdis. Pieļauju, ka ziemā lidot ir pat skaistāk, izteikts reljefs, piesnigusī pilsēta un saules apspīdētā baznīca, kā arī daudz savvaļas dzīvnieku. Bail nemaz nebija, arī auksti nebija tur augšā. Mierpilns un skaists lidojums,” laikrakstam stāsta viena no pasažierēm.
Kādas sajūtas Smiltenē pārņēma pašu šī notikuma iniciatori un vai ko šādu smiltenieši vēl varētu piedzīvot, vaicājām I. Ūlei: “Tieši tādas pašas, kādas tās ir jebkur pasaulē. Cilvēki visur esam vienādi. Mīlestībai un siltumam, ko dodam pasaulei, pretī saņemam to pašu. Visi mēs meklējam mīlestību pasaulē. Jo mīlestība ir sveša cilvēka smaids, došana otram, neko negaidot pretī. Es cilvēkiem palūdzu izdalīt bērniem savas krāsojamās bērnu grāmatiņas. Nezinu, cik bērniem tās tika izdalītas. Vai tie bija smiltenieši vai citu pilsētu bērni un mani tas neinteresē, jo svarīgākais, ka bērni redzēja gaisa balonus. Tie vēl ilgi bērnudārzā vai skolā priecāsies par redzēto, piedzīvoto. Vakarā tie atcerēsies, ka uz ceļa kāds iedeva grāmatiņu, kur var izkrāsot gaisa balonus, un tie krāsos, domās atkal atgriezīsies pozitīvajās sajūtās. Tā ir maza mīlestība uz tiem, ko es nepazīstu, bet novēlu, kaut vairāk prieka un labu sajūtu. Cilvēki, kuri kaut vai pa logu tos redzēja, kāds ar prieku kādu bildīti nobildēja, tā arī ir mīlestība. Mīlestība baudīt skaisto. Kad baloni no maisa tievās “desas” sāk pārvērsties par milzīgu sešu stāvu mājas augstuma skaistuli, vai tā nav milzu mīlestība? Tā ir vēlme dalīties ar labo. Izņemot bērna prieku, kad sauc draugu spēlēties, jo tas ir vienkārši forši, citu neko jau nevajag. Tāda ir mana sajūta. Ja mums ir ko dot citiem, vienkārši, nesavtīgi, neko nesagaidot pretī, tad mums tas ir jādara. Jo mīlestība ir gaisma. Kad daudzas mazās prieka gaismiņas sanāk kopā, liesma ir silta un spoža.”
Lai vairotu prieku, smaidus bērnu, pieaugušo un sirmgalvju sejās, gaisa balonu pilote ir gatava doties vēl un vēl. “Dodos tur, kur mani nepazīst, un nebaidos. Ja zinu, ka vēl gaidīta, tad ar vislielāko prieku!” noslēgumā teic gaisa balonu pilote I. Ūle.
