Pie tā, ka varas kungi un kundzes ik pa laikam bārsta ideju “pērles”, kas tracina lielu daļu vēlētāju, it kā pamazām jau esmu pieradusi.
Pie tā, ka varas kungi un kundzes ik pa laikam bārsta ideju “pērles”, kas tracina lielu daļu vēlētāju, it kā pamazām jau esmu pieradusi. Tomēr izrādās, ka joprojām viņi spēj pārsteigt. Vismaz mani noteikti.
Valsts prezidenta amata kandidāts no televīzijas ekrāna paskaidro, ka pateicību aploksnītē ņēmis tāpēc, lai ārsts un pacients nebūtu diskomfortā. Redz, es došu, šis neņems, abiem nervi beigti, kas nu vairs par sekmīgu ārstēšanās gaitu. Šķetinot šo domu tālāk, neviļus rodas jautājums, bet ja nu tam dakterim diskomforts rodas no tā, ka es, piemēram, aploksnē ielieku tikai kartiņu ar labiem vārdiem un paldies vietā pasniedzu puķi?
Vēl kāds jautājums man neliek mieru. Labi. Policisti lielākoties ir sliktie puiši, un par viņu diskomfortu neviens pārāk nesatraucas. Bet ko darīt man, nelaimīgajam autovadītājam, kurš abpusējā komforta labad ļoti vēlas policistam pasniegt aploksnīti. Skat, soda punktu nebūs, protokola arī varbūt, visi laimīgi, visi pārtikuši. Nekā! Tā jau būs kukuļdošana, un Temīdas zobens šņakstinās gan pār manu, gan policista galvu. Bet kur ir atšķirība? Vai tajā apstāklī, ka valdošās partijas nevienu no piecīšu iekasētājiem nav noskatījušas valsts augstākajam krēslam?
Laikam taču nesaprotu pavisam vienkāršas lietas, tomēr tā vien šķiet, ka varas elitē kaut kas kārtībā nav. Tfu, tfu, tfu, ceru, ka kļūdos.
