Ak, šis 2020. gads! Gads, kuram ar lielu prieku sakām – paliec sveiks! Gads, kādu nevēlētos piedzīvot vēlreiz, pat ja tajā bija arī personiskas veiksmes un prieki.
2020. apstādināja ierasto dzīvi pasaulē, sagrieza kājām gaisā cilvēku dzīves, iemeta mūs kā kucēnus upē un – peldi, kā māki. Dažam izdevās, pieņemot situāciju, dzīvot rimti un atbildīgi, bet dažu pārņēmušas dusmas, panika vai agresija. Gads izvilka no mums to,
kas katrā ir iekšpusē.
“Ziemeļlatvija” atsauca atmiņā dažus no aizejošā gada notikumiem. Jums noteikti arī būs ko atcerēties, bet pāri visam tik un tā 2020. būs kovida gads. Lai nākamais labāks par šo! Lai nākamajā atkal varam apskauties nebaidoties, lai varam braukt ciemos, sēdēt skolas solā, svinēt svētkus, baudīt teātri un koncertus! Lai varam ceļot, iet uz kafejnīcām un
pāri visam – dzīvot bez bailēm, veselībā!
Latvijas valdība, valstī ieviešot stingrākus ierobežojumus saistībā ar plašo koronavīrusa izplatību, beidzot atzina, ka Valka un Valga ir viena pilsēta divās valstīs, un piešķīra abu kaimiņvalstu iedzīvotājiem īpašas privilēģijas – Valkas novada teritorijā deklarētajiem iespēju brīvi pārvietoties Valgas pagasta teritorijas robežās, neliekot pēc atgriešanās Latvijā ievērot pašizolāciju. Taču reizi mēnesī ir jāaizpilda elektroniskā iebraucēju anketa Covidpass.lv.
Latvijas – Igaunijas robežas slēgšana pirmajā pandēmijas vilnī nebija šķērslis igauņu būvniecības kompānijai AS “TREL-2” uzsākt darbu dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopīgajā centrā. Būvnieki iekļāvās termiņos un darbus veica jebkādos laika apstākļos. Taču sabiedrība diskutēja par koku nociršanu, par nepārdomātajiem gājēju celiņiem un citām lietām. Valkas novada dome būvdarbus ir pieņēmusi, bet oficiāli kopīgā centra nodošana varētu notikt nākamgad pavasarī. Diemžēl pandēmija izjauca plānus jauno centru decembrī atklāt kopā ar Igaunijas augstām amatpersonām, kā arī Valkas un Valgas iedzīvotāju kopīgu jaunā gada sagaidīšanu ar
plašu kultūras programmu.
2020. gads paliks vēsturē ar “novadu kariem” jeb Latvijas kartes pārzīmēšanu lielākos novados. Vislielākās kaislības bija par neapvienošanos ar Valku. Ar valdības redzējumu neapmierinātie iedzīvotāji daudzviet sarīkoja protesta akcijas, tāda notika arī Strenčos. Tur marta sākumā ielās “izgāja” lauksaimniecības tehnikas kolonna un pārpildītā kultūras nama zālē ar valstsvīriem kaismīgi diskutēja Strenču, Beverīnas un Burtnieku novadu iedzīvotāji, paužot vēlmi turpmāk būt jaunveidojamajā Valmieras novadā. Pilsoniskā aktivitāte panāca savu. Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas no 2021. gada 1. jūlija arī šie trīs novadi būs Valmieras novadā. Jaunajā Smiltenes novadā iekļausies Smiltenes, Apes un Raunas novadi ar centru Smiltenē. Valkas novads paliks līdzšinējās robežās un līdz ar to būs mazākais Latvijā.
Šogad punkts ir pielikts Smiltenes novada pašvaldības īstenotajam vērienīgajam Smiltenes Vecā parka rekonstrukcijas projektam un Vidusezera hidrotehnisko būvju pārbūvei un ezera tīrīšanai. Vairāku gadu garumā 19,5 hektāru lielajā Vecā parka teritorijā ir notikušas lielas pārvērtības, kas tagad iepriecina ne tikai smilteniešus, bet arī citu novadu iedzīvotājus. Piemēram, uzklāts jauns asfalta segums gājēju celiņiem, izbūvēts apgaismojums, ierīkoti dažādi vides objekti, pastaigu takas, sakārtota Tepera promenāde un izbūvēts amfiteātris pie Vidusezera. Veco parku kā ievērības cienīgu apskates objektu iesaka vairāki tūrisma portāli, norādot, ka Vecais parks nešaubīgi ir viena no lielākajām Smiltenes “pērlēm”.
Vienā no Valkas novada iecienītākajiem tūrisma objektiem – Ērģemes viduslaiku pilī – 2020. gadā notika Ziemeļu torņa atjaunošanas darbi. Tornis ir ieguvis jaunu izskatu – tam ir izbūvēta jumta konstrukcija, uzklāts dakstiņu jumts, iebūvētas galvenās ieejas durvis, kā arī ceturtajā stāvā ir izbūvēta grīda un uzstādīta zibens aizsardzība. Torņa atjaunošanas darbus plānots pabeigt nākamā
gada pirmajā pusē.
Smiltenes novada un Valkas novada pašvaldības nākušas pretī uzņēmējiem un, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, uzcēlušas rūpnieciskās ražošanas ēkas Smiltenē un Valkas novadā, nomas tiesības nododot izsoles ceļā. Smiltenē, Limbažu ielā 8, uzceltajā ražošanas ēkā šogad sāka strādāt Bilskas pagasta uzņēmums “LV Timber”. Šā gada jaunbūvei, rūpnieciskās ražošanas ēkai Smiltenē, Valkas ielā 5, nomas tiesību izsoles rezultātus pašvaldība apstiprinās domes sēdē 30. decembrī. Valkā vienā no ražošanas ēkām jau saimnieko uzņēmums “Pepi Rer”, bet otrai ēkai, kas atrodas Ķieģeļceplī, pašvaldība rīkos jaunu nomas tiesību izsoli, proti, iepriekšējais nomnieks, kokogļu ražotājs “Waumild” no Gulbenes, savu darbību objektā tā arī neuzsāka. Drīzumā tiks pabeigta rūpnieciskās ražošanas ēkas jaunbūve Kārķu pagastā. Nomas tiesību izsoli pašvaldība plāno rīkot nākamā gada sākumā.
Koronavīruss ir izmainījis cilvēku dzīves visā pasaulē un arī Latvijā. Šī gada realitāte ir daudzie ierobežojumi – distancēšanās, attālinātais darbs, mācības, pavasarī slēgtas robežas, ziemā – iestādes un pat veikali. Novembra beigās valdība Smiltenes novadu iekļāva to 12 Latvijas pašvaldību sarakstā, kurām uz nedēļu noteica stingrākus ierobežojumus kā valstī kopumā.
Šogad Latvijā izcēlās Strenči. Laikā, kad citas pilsētas šovasar paņēma pauzi kultūras pasākumu rīkošanā, Strenčos cits pēc cita notika koncerti, uz kuriem pēc kultūras pasākumiem izslāpušie ļaudis sabrauca no malu malām. Strenču novada Kultūras centra un pašvaldības uzdrīkstēšanās uz mazpilsētu uzaicināt Latvijā populārus mūziķus attaisnojās, – koncertos apmeklētāju netrūka. Strenčos šogad uzstājās Andris Baltacis no “Baltajiem lāčiem”, “Carnival Youth”, Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, Uldis Marhilēvičs, Antra Stafecka un Ivo Fomins, un “Pērkons”. Notika vairāki vakara mūzikas koncerti uz Gaujas, kam kulminācija bija “Ziedu dueta” uzstāšanās. Šogad Strenčos arī tika uzsākta brīvdabas estrādes pārbūve. Jaunās estrādes atklāšana paredzēta nākamgad maijā, Gaujas plostnieku svētku laikā.
Smiltenei šogad 100. Sākotnēji Smiltenes novada pašvaldībai radās misēklis ar datumu, kurā īsti Smiltenei piešķirtas pilsētas tiesības. Kļūda ātri tika labota. Svētku kulminācija bija jūlijā. Ierobežojumu dēļ idejas nācās mainīt. Ko tādu Smiltene vēl nebija piedzīvojusi. Īsā laika posmā radās ideja par mākslas darbu «Teiksma par gaismas bruņinieku» pastaigu takas veidā Vecajā parkā. Tajā tika apvienota gaismu māksla, proza, dramaturģija, mūzika, aktiermāksla, scenogrāfija, video un skaņu režija. Uz Smilteni divos vakaros brauca cilvēki no malu malām, labās atsauksmes par unikālo pa-staigu taku izplatījās ātri. Vēl ilgi pēc piedzīvotā cilvēki pateicības un apbrīnas vārdus par paveikto izteica režisoram Kārlim Anitenam, kurš kopā ar komandu apliecināja, ka šāds pasākuma formāts spēj sajūsmināt pat lielākos Smiltenes pilsētas svētku skeptiķus.
Daudziem 2020. gads atmiņā paliks ar to, ka nozīmīgas jubilejas bija jāsvin virtuāli. Unikālā Vijciema čiekurkalte atzīmēja 125. jubileju. Šāda veida čiekurkalte, sākot ar čiekuru ruļļiem, krāsni un ceļamo ratu, ir vienīgā pasaulē.
100 gadu jubilejas svinības uz nākamo gadu pārcēla Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija. Nenotika arī augustā plānotais Vislatvijas valcēniešu saiets.
Smiltenes centrs piedzīvoja lielas pārmaiņas. Gada vidū noslēdzās Daugavas ielas un Baznīcas laukuma posma pārbūve 280 metru garumā. Pilsētas centrs kļuvis moderns un eiropeisks, kurā notikuši vairāki pasākumi. Pilsētas viesiem pārbūvētais ielas posms rada asociācijas ar kūrortpilsētām. Bet vērienīgākie darbi, un ne visi no tiem ir pamanāmi, ir ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārbūve, kā arī lietusūdens kanalizācijas sistēmas pārbūve.
Šis ir pirmais solis ceļā uz lielajām pārmaiņām pilsētas centrā.
