Katra mednieka veiksme ir nomedīt cēlo meža dzīvnieku staltbriedi ar skaistiem ragiem. Ar šādu dižmedījumu varēja lepoties mednieku klubs “Blome” 17. novembra dzinējmedībās. Šis gadījums ar negatīvu pieskaņu izskan publiskajā telpā. Portālā ziemellatvija.lv forumā lietotājs ar segvārdu Temīda apraksta gaitu, kā mednieks, medījot staltbriedi, rīkojies neētiski un cietsirdīgi. Notikumam ir aculiecinieks. Viedokļi atšķiras.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka staltbriedi 17. novembra medībās Blomes pagastā nomedījis Mārtiņš Ķepītis – mednieks ar sešu gadu stāžu. Mednieks laikrakstam apstiprina šo faktu, taču rakstīto internetā sauc par kādas personas bagātu iztēles augli.
Esot iztēles auglis“Tādi raksti, pirmkārt, ir jādzēš, otrkārt, te reāli ož pēc tiesas darbiem, jo ir apvainots viss medību kolektīvs. Tas ir pilnīgs izdomājums, kārtējais iztēles auglis. Pirms tam labāk kāds būtu painteresējies. Diezgan nepatīkama sajūta. Nomedīts dižmedījums ar skaistiem ragiem, viss darīts pēc vislabākās sirdsapziņas. No mednieku ētikas viedokļa vispār nejūtos vainīgs. Pirmo reizi piedzīvoju šādu situāciju, kad kāds tā pārspīlē un palaiž publiskajā apritē baumas. Ja nepieciešams, vienmēr izdaru papildu šāvienu, lai dzīvnieks būtu miris, nevis priecājos, ka tas mokās, un vēl rīdītu virsū suni. Neviens neļauj plucināt zvērus, tas nav nopietni,” stāsta M. Ķepītis.
Izstāsta, kā rīkojiesMednieks stāsta, ka ne vienmēr pirmais šāviens ir nāvējošs, kā tas bija arī šajā gadījumā. “Neviens suns mašīnā neatradās. Suns dzina mastu, staltbriedis skrēja atpakaļ uz atpēdām. Izdarīju vienu šāvienu, uzreiz pēc tam otro, kas bija desmitniekā – sirds rajonā. Pēc diviem šāvieniem dzīvnieks nokrita zemē un kādu brīdi cilājās. Pats nespēju skatīties uz dzīvnieku, ja viņš vēl kustas. Devos klāt staltbriedim, kas nav pareizi, jo no masta nedrīkstu aiziet, ja neesmu sazinājies ar citiem. Taču es nevienu neapdraudēju, tas viss notika pļavā. Izvērtēju situāciju un devos klāt, lai izbeigtu dzīvnieka mocības, izdarot trešo šāvienu kaklā,” notikuma gaitu atklāj mednieks. Izdzirdot pirmos divus šāvienus, klāt pieskrējis medību suns. “Tas nebija mans suns un neatradās manā mašīnā. Suns ir suns, aposta medījumu un var arī iekosties. Dzinu to nost, lai nebūtu iespēja plucināt staltbriedi. Nezinu, vai citi mednieki to redzēja, jo atradās attālāk. Vienīgi garām lēni brauca viena mašīna, no kuras skatījās virsū. Vai divu minūšu laikā cilvēks var spriest par visu notikuma gaitu? Godīgi sakot, tobrīd mani neinteresēja tā mašīna, jo skrēju pie dzīvnieka, lai ātrāk izbeigtu mocības,” apgalvo mednieks.
Pastāv par godprātīgu attieksmiMednieku kluba “Blome” vadītājs Gatis Vējiņš stāsta, ka tobrīd nav atradies blakus M. Ķepītim, tāpēc negrib komentēt, kā ir vai nav bijis. Bet pavisam skaidri esot zināms, ka portālā, rakstot forumu, kāds esot fantazējis. “Katram ir savs skatījums uz visu pasākumu. Kas vienam liekas briesmīgi, citam ne. Kāds ir sašutis. Protams, cilvēkiem nevar aizliegt anonīmi izpausties, taču mūsu kolektīva medības norisinājās atbilstoši likumdošanai, drošības noteikumiem un visam pārējam. To es varu apgalvot. Ja kādam cilvēkam ir lieli iebildumi, lai nāk runāt personīgi,” saka G. Vējiņš.Viņš nepieļauj pat iespēju, ka medībās kāds no kolektīva varētu apzināti cietsirdīgi un neētiski izturēties pret zvēriem.
Skatījies pat ar binokliIzrādās, ka brīdī, kad konkrētais mednieks aizšāvis staltbriedi, garām laukam pa ceļu braukušas vairākas automašīnas. To visu no aptuveni trīssimt metru attāluma redzējis cilvēks, kura vārds un uzvārds “Ziemeļlatvijai” ir zināms. Viņš arī parādīja vietu, kur viss noticis. “Es visu redzēju. Ja tas viss aizies līdz tiesai, es visu pateikšu ar savu vārdu, lai tas cilvēks nemazgājas balts. Uz ceļa stāvēja sudrabotas krāsas automašīna. Izdzirdēju šāvienu, gāju skatīties. Laukā gulēja sašautais dzīvnieks. Varēja redzēt, kā cilājas ragi un krīt atpakaļ. Mednieks aizgāja nevis piešaut dzīvnieku, bet atpakaļ uz mašīnu. Atvēra aizmugures durvis un pa tām izlaida laukā melnu suni. Tas uzreiz aizskrēja uz lauka, mednieks no muguras lēnā solī devās pakaļ. Pagāja laiks, kamēr no mašīnas aizgāja līdz tīrumam. Suns plosīja zvēru, mednieks apstaigāja riņķī un tad tikai piešāva. Tas taču ir sadisms,” redzēto atstāsta aculiecinieks.Lai labāk saskatītu notiekošo, aculiecinieks to esot vērojis ar binokli. Viņš saka, redzētās dzīvnieka mokas aizmirst nevarot. Viņaprāt, šāds cilvēks nav cienīgs būt par mednieku un no kolektīva viņam būtu jāaiziet. Vēl lielāku izbrīnu raisot tas, ka godīgas atzīšanās vietā mednieks rīkojas pretēji. Viedokļi par gadījumu medībās Blomes pagastā izskan ne tikai internetā. Medības kā vaļasprieks jau daudzus gadus ir ne vienam vien vīrietim. Pieredzējušie mednieki uzskata, ka jebkurā situācijā ir jārīkojas godprātīgi un tas ir pats būtiskākais. Šāda veida situācijas vispār nav pieļaujamas. Svarīgi zināt, ka likums uz visiem attiecas vienādi. Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem nav pieļaujama un ir gan administratīvi, gan krimināltiesiski sodāma. Tāpat arī par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu persona var tikt saukta pie normatīvajos aktos paredzētās administratīvās atbildības.MUMS RAKSTAPortāla komentāru līmenī lūdz neatstāt foruma “Veiksmīgās medības Blomē” ierakstu Lietotājs ar segvārdu Temīda raksta: “Tuvojoties svētkiem, parasti sākam prātot, ko celsim galdā, ar ko paleposimies? Šogad Blomes pusē dažu mednieku mājās varēja palepoties ar diženu cienastu – staltbrieža cepeti. Dižmedījums! Latvijas mērogā ņemot konkrētais eksemplārs atbilstu, iespējams, pat zelta godalgai, taču ne jau par cepeti stāsts. Godīgi sakot, ceru, ka tam “varenajam medniekam”, kuru kauns par tādu vispār nosaukt, tas cepetis kaklā iespiedās… Lai saprastu, par ko ir runa, centīšos īsi izklāstīt pirmssvētku dienā redzēto un tad spriediet paši, ko tādam mežonim novēlēt, jo par mednieku viņš nebūtu cienīgs saukties. 17. novembra Blomes medību kolektīva dzinēju medībās atpēdās stāvošajam paveicās – staltbriedis teju vai virsū uzskrēja. Klajā laukā netrāpīt tādam lopiņam būtu kauna lieta, bet neticēsiet! Viņš pamanījās dzīvnieku aizšaut. Visu cieņu, kam negadās… arī krietnākajiem medniekiem var roka nodrebēt, norauties šāviens, bet kā godprātīga mednieka ētika paredz, tādā gadījumā nekavējoties jādodas aizšautais dzīvnieks meklēt, lai izbeigtu tā ciešanas. Šajā gadījumā pat nebija nekur jābrien pa krūmiem, brikšņiem. Staltais turpat uz lauka netālu no ceļa pakrita, bet piecelties, lai dotos tālāk, vairs dzīvniekam pa spēkam nebija… šaujot dzīvniekam nopakaļ, nav nekāds brīnums… “Cēlais radības kronis” nepapūlējās pat 100 metru pieskriet, toties nenoslinkoja aiziet turpat divtik lielu attālumu līdz savam dienesta auto, kurā atpūtās skaists, liels, melns suns. Pievedis suni pie staltbrieža, kurš lepojās ar patiesi krāšņu ragu žuburu un visu laiku centās piecelties, palaida suni tam virsū. Kauns un negods. Ļaut minūtes 10-15 plosīt tik diženu dzīvnieku, kurš vairs nevar nekādā veidā sevi aizsargāt. Vai tiešām tajā cilvēkā ir tik maz pašcieņas, lai pēc tam skaļi lepotos pārējo mednieku priekšā, zinot, ka patiesi notikušo redzēja tik daudz cilvēku. Vai tiešām jāpiešauj tikai tad, kad suņuks ir kārtīgi izklaidējies un cilvēki sāk skatīties un bezmaksas vājprātu?!Morāle. Pirmkārt, medību suni nemāca uz dzīvu, aizšautu dzīvnieku. Tā saucas cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku, par ko paredzēta, ja ne kriminālatbildība, tad administratīvā atbildība ar garantiju. Otrkārt, ja neesi pārliecināts, ka trāpīsi, nešauj (un tieši tādēļ tas alnis pēc tam tev nebija lemts. Tev nebūs tīksmināties par dzīvnieka mocībām). Un visbeidzot, ja nezini, ko nozīmē CIENĪJAMAM MEDNIEKAM būt, nelien no mājas laukā.”
KO SAKA CITI MEDNIEKIKrišs Priediņš, mednieku biedrības “Vidzeme” valdes priekšsēdētājs:- Ja medībās tiek aizšauts zvērs, tad tās dienas medību vadītājam jānorīko mednieks, kurš dodas aizšautajam dzīvniekam pa pēdām un pēc iespējas ātrāk izbeigtu tā mocības. Mednieks bez atļaujas pats vietu nedrīkst atstāt. Tas viss ir rakstīts medību noteikumos. Ja ir tā kā teikts internetā, medību sunim vispār nevajadzētu atrasties automašīnā. Ja viņš tomēr tur bija, situācija jāizvērtē medniekam. Jāņem suns pavadā vai, vispareizāk, vispār nevajadzētu laist ārā. Protams, ja suns ir dzinēju medībās un medniekam izdodas aizšaut zvēru, tas sajūt asins garšu un dodas pa pēdām. Bet, ja suns speciāli izlaists no mašīnas, tad tas ir aplami. Tas vairs nav mednieks. Pārbaudīt, vai tas vispār bija medību suns vai tāpat paņemts līdzi, ir pavisam elementāri. Pēc instruktāžas tās dienas lapā ir jāreģistrē visi medību dalībnieki – gan mednieki, gan suņi. Agrāk ar šādu lapu bija jādodas uz mežniecību. Tagad tas vairs nav nepieciešams, taču lapa ir jāsaglabā mēnesi, jo to jebkurā brīdī var pajautāt uzrādīt Valsts meža dienests.
Māris Jurjāns, mednieku kolektīva “Plāņi” valdes priekšsēdētājs:- Esmu izlasījis forumu. Nezinu, vai tā ir patiesība vai nav, neesmu arī šo tēmu pārrunājis ar citiem medniekiem. Bieži vien cilvēkiem jau tā ir negatīvs viedoklis par medniekiem, jo mēs it kā esam tie sliktie, kuri dzīvniekus šauj. Tā gluži nav. Ja rakstītais atbilst patiesībai, tad tas ir ļoti nesmuki. Godu tas nedara nevienam medniekam. Mūsdienās vispār jābūt ļoti uzmanīgiem jebkurā situācijā. Tu nevari būt drošs, vai kāds to visu nenofotografē vai nenofilmē. Ja medībās aizšauj dzīvnieku, loģiski, ka viss ir jāizdara līdz galam. Mednieks pats uz savu roku rīkoties nedrīkst, šādās situācijās jāsazinās ar medību vadītāju. Gadās jau dažādas situācijas. Piemēram, mednieks nošauj zvēru, liekas viss ir izdarīts, bet pēc brīža dzīvnieks pieceļas un aizskrien prom. Tas ir vēl trakāk. Jebkurā gadījumā nedrīkst pieļaut situāciju, ka zvēram, kuram nav nekādu iespēju aizsargāties, virsū nāk suns. Nosacīti kādreiz jau sunim tāpat ir jādod iespēju papriecāties, bet ne šādos gadījumos.
