Ap Eirovīziju notika tik liela putošanās kā parasti, kad Latvija neiekļūst finālā. Nu jau piekto gadu. Un tā būs arī turpmāk. Vērtēšanas kritēriji un pati sistēma ir tik aplama, ka Latvijai nav nekādu izredžu. Kaimiņi balso par kaimiņiem, nevis tāpēc, ka laba dziesma, bet labi kaimiņi. Es te domāju Balkānu valstis. Nevajag Eirovīziju uztvert kā sporta sacensības, bet kā festivālu, kurā vērtējumam nav īpašas nozīmes. Kādēļ ļaudis šo konkursu pieņem tik sasāpināti, ar tādu rūgtumu? Tas taču tikai dziesmu konkurss, ko var ķert tādu kreņķi? Interneta portāli saistībā ar latvju mūziķiem pilni ar ķengām. Vai tā ir attieksme citam pret citu? Vai tie ir mazvērtības un nepilnvērtības kompleksi, kas mums traucē dzīvot?Man šķiet, ka ar Latvijas priekšnesumu viss bija kārtībā. Melodija pietiekami lipīga, šovs patiešām izcils. Ko vairāk vajag? Jā, uzvaras saldmes pietrūkst, taču skatītāji pārlieku uzticas dažādām žūrijām un nesaprotamiem skatītāju balsojumiem.Galvenais ir tas, ka “PeR” centās un par to viņus var tikai uzslavēt, diemžēl ne bukmeikeri, ne fanu internetportāli neuzrādīja glaimojošas prognozes. Viņi ir sapratuši balsošanas sistēmu. Var arī uzdziedāt sava prieka pēc un tiem, kuriem grupas priekšnesums patīk. Varbūt taisnība Raimondam Paulam, ka ar Eirovīziju vajag iepauzēt. Grūti teikt. Ir valstis, kuras tā dara, taču ir arī tādas, kuras šajā konkursā ir piedalījušās desmitiem reižu, turklāt bez panākumiem.
