Karstais laiks, kas pieturas jau vairākas dienas, līdz galam ir atvēris vārtus peldēšanās sezonai.
Ik dienu upju un ezeru krastos var redzēt arvien vairāk atpūtnieku. To saulainajās pēcpusdienās netrūkst arī pie Zāģezera Valkā un peldvietā pie Pedeles upes Valgā.
Īstas peldētavas joprojām navTomēr bez uzmanīgas attieksmes un piesardzības patīkamā atpūta un veldzes meklēšana pie ūdeņiem var beigties negaidīti bēdīgi. Kaut vasara tikko sākusies, valstī reģistrēti jau 22 noslīkšanas gadījumi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Salvis Stepiņš informē, ka bijušā Valkas rajona teritorijā, paldies Dievam, vēl neviens nav noslīcis, un iesaka ievērot jau daudzkārt publiskotos drošības pasākumus, lai saulaino atpūtu pie ūdeņiem neapēnotu nelaime. “Visdrošāk iedzīvotājiem ir peldēties tajās vietās, kur viņi to darījuši ik gadu un ir labi iepazinuši attiecīgo peldēšanās vietu. Bieži vien nelaime notiek, ja cilvēks dodas ūdenī vietā, ko nepazīst,” apliecina S. Stepiņš.Taču atpūtnieku drošība un veselība var tikt apdraudēta arī populārās peldvietās, ja ūdens ir piesārņots. Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis stāsta, ka pašvaldība no Zāģezera ūdens paraugus ir nosūtījusi uz pārbaudi un tagad gaida analīžu rezultātus. Tiklīdz tie būs zināmi, tā tiks publiskoti. Painteresējos, kas darīts peldvietas labiekārtošanā, jo pērn lēmējvarai bija nodoms ierīkot oficiālu peldētavu. “Tāda statusa vēl nav, taču ūdenī ir izliktas bojas, lai peldētāji zinātu, cik tālu atļauts peldēt, esmu uzdevis arī uzlikt volejbola tīklu, jo labi var atpūsties arī krastmalā sportojot, ne tikai peldoties,” saka G. Bašķis.Tā kā nav oficiālas peldētavas, nav arī dežurējošo glābēju. Igaunijas pusē gan tādi ir. Turklāt, kā apgalvo S. Stepiņš, Igaunijā ir daudz plašāk izvērsta informatīvā kampaņa par drošību uz ūdeņiem.
Galvenā ir pašu attieksmeTomēr galvenais faktors, lai izpaliktu negadījumi un, nedod Dievs, atpūta nebeigtos traģiski, ir pašu atpūtnieku attieksme pret drošības noteikumu ievērošanu. S. Stepiņš atgādina, ka tiem, kuri nav bieži peldējušies un nepieder pie tā saucamajiem “roņiem”, ūdenī ieteicams iet tikai tad, kad tā temperatūra ir vismaz +18 grādu. Peldēties visdrošāk ir vietās, pie kurām redzama zīme “Peldēties atļauts”. Nekādā gadījumā pirms došanās ūdenī nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus. Dodoties vienam peldēties, ieteicams pateikt tuviniekiem, kur un pie kādas ūdenskrātuves nodomāts atpūsties. Nedrīkst peldēties stipra vēja vai negaisa laikā, kā arī naktī. Ja gadījies pārkarst saulē, ūdenī jābrien lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas. Ja ieplānota vizināšanās ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti jāuzvelk glābšanas veste. Atrodoties uz piepūšamā gumijas matrača vai peldriņķa, nedrīkst pārlieku attālināties no krasta. Ja nav drošas pārliecības par iecerētā attāluma veikšanu peldot, labāk nemēģināt to darīt. Jāatceras, ka dižošanās par spēju aizpeldēt vistālāk var beigties ar nelaimi. Atpūšoties pie ūdenskrātuves kopā ar bērniem, nedrīkst viņiem atļaut rotaļāties ūdenī ar peldlīdzekļiem. Nekādā gadījumā mazus bērnus pie ūdens nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Visu to ievērojot, vasaras atpūta pie ūdeņiem sagādās tikai patīkamas izjūtas.
