Pirmdienas rītā nepatīkamu pārsteigumu piedzīvoja vairāku māju saimnieki Jērcēnu pagastā.
Pamostoties un gatavojoties dienas gaitām, astoņu lauku māju iemītnieki atklāja, ka nedarbojas tās elektroiekārtas, kas bija palikušas pieslēgtas pie strāvas.
Rīts atnāk pilns satraukuma“Mazkalniņu” māju iedzīvotāja Līga Bajāre stāsta, ka pirmajā mirklī ļoti izbijusies. “Vīrs piecēlās pirmais un gatavojās doties uz darbu. Taču, tiklīdz viņš gribēja ieslēgt apgaismojumu, spuldzes ar skaļu blīkšķi sasprāga. Vēlāk vīrs aizbrauca, es paliku viena un atklāju, ka nedarbojas arī televizors. Man kļuva bail. Ir bijuši gadījumi, kad bojātas elektropadeves sistēmas dēļ izceļas ugunsgrēks. Divas reizes zvanīju uz Latvenergo, līdz atbrauca remontētāju brigāde un bojājumu elektrolīnijā novērsa. Izrādījās, ka mājai tikusi padota strāva ar palielinātu spriegumu. Vēlāk uzzināju, ka līdzīgi noticis arī citās mājās, kas pieslēgtas kopējai līnijai. Man sabojāts ir televizors un izsprāgušas dažas ledlampas, bet citiem pa nakti pieslēgtas strāvai bija palikušas vairākas ierīces. Kaimiņienei ir izdedzināts jauns ledusskapis, vēl citam sabojāts TV dekoders, radio un citas iekārtas,” stāsta L. Bajāre.
Nepasaka, kur brauktGan viņa, gan citu māju iedzīvotāji sapratuši, ka pie vainas ir elektrība, un sākuši domāt, kā atgūt zaudējumus. Zvanot uz “Latvenergo”, Līgai paskaidrots, lai vēršas ar iesniegumu tuvākajā klientu apkalpošanas daļā. “Agrāk mūsu pagastu apkalpoja “Latvenergo” Valkas kantora speciālisti. Tādēļ braucu uz Valku. Tikai tur man paskaidroja, ka Valkā klientu apkalpošanas nodaļas vairs nav. Tagad tā ir Valmierā. Man iedeva pat tālruni, lai sazinos ar darbiniekiem tur. Vai tad to man uzreiz nevarēja pateikt?” retoriski vaicā “Mazkalniņu” saimniece.Kad Līga piezvanījusi uz “Latvenergo” un vaicājusi, ko darīt, viņai atbildēts, lai ieiet lapā, ieskanē iesniegumu un atfaksē. “Nu labi, es vēl saprotu, ka ieiešana nozīmē vajadzīgā atrašanu internetā, bet kā to lai saprot gados veca tantīte? Turklāt arī man mājās nav ofisa, lai būtu gan dators, gan skanēšanas un faksēšanas aparatūra,” sašutumu neslēpj L. Bajāre.Arī “Ziemeļlatvija” centās noskaidrot, kā rīkoties klientiem, ja pakalpojumu sniedzēju dēļ, kas šajā gadījumā ir akciju sabiedrība “Sadales tīkli”, viņiem radušies zaudējumi.
Izskatīšot 30 dienu laikā“Latvenergo” Komunikācijas direktors Andris Siksnis paskaidroja, ka vajag uzrakstīt jautājumus un nosūtīt uz uzņēmuma e-pasta adresi un tad tos izskatīs un atbildēs. Ieminējos, ka cilvēkiem nav laika gaidīt, jo vairākiem ledusskapjos atrodas piens, gaļa, dārzeņi un ogas, kas ātri bojājas. Tad man nosauca uzņēmuma Klientu servisa tālruņa numuru 80200400 ar piebildi, ka vislabāk tomēr uzrakstīt savu vajadzību e-pastā, jo diezin vai pa tālruni man atbildēs uz visiem jautājumiem. Tā kā uzreiz Komunikācijas direktors nevarēja nosaukt e-pasta adresi, jo atradās sanāksmē, pagāja laiks, kamēr pats to atradu internetā – [email protected]. Kā tas izdotos lauku pensionāriem, kuriem nav datora, nav skaidrs. Patiesībā firmas pārstāvjiem, ierodoties novērst bojājumu, uzreiz vajadzēja cilvēkiem izskaidrot, kas jādara, lai saņemtu no uzņēmuma kompensāciju par zaudējumiem. Cilvēki var arī nezināt, ka ierīces no ierindas izsistas liela sprieguma dēļ, un var nodomāt, ka tās ir sabojājušās pašas, īpaši tad, ja no ierindas izgājis tikai viens aparāts, piemēram, radio. Cilvēki, spriežot par šīm lietām, neslēpj sašutumu. Ja viņi nav samaksājuši par elektrību, tad gan to atslēdz bez liekām debatēm, bet tagad, kad uzņēmumam radusies kļūda, neviens neuzskatīja par vajadzīgu ierasties pie klientiem un atvainoties par sagādātajām neērtībām.Vēlāk tomēr A. Siksnis atsūtīja īsziņā “Sadales tīklu” tālruņa numuru, uz kuru varētu piezvanīt. Tur “Ziemeļlatvijai” atbildēja “Sadales tīklu” Komunikācijas direktore Renāte Meļķe un informēja, ka klientiem, kuriem neatbilstošu pakalpojumu dēļ radušies zaudējumi, jāraksta iesniegums un jāiesniedz tuvākajā Klientu apkalpošanas centrā. Jērcēniem tas atrodas Valmierā. Pēc tam tiks izveidota komisija, kas pārbaudīs, vai iekārtas bojātas uzņēmuma vainas dēļ. Ja tas tā būs, tad elektrības piegādātāji segs ierīču remontizdevumus. To visu paredzēts izdarīt 30 dienu laikā. Kad vaicāju, vai tādā gadījumā iedzīvotājiem bez televizora, ledusskapja un radio jāiztiek mēnesi, saņēmu atbildi, ka tāda kārtība ir visur. Pēc brīža gan R. Meļķe ar mani sazinājās vēlreiz un paskaidroja, ka šādā situācijā varot arī piezvanīt uz numuru 80200400 un izstāstīt par radušos problēmu. Klienti drīkst arī, negaidot komisiju, tūlīt vest remontēt iekārtas, tikai jāsaglabā čeks un jābūt meistara atzinumam, ka bojājums radies palielināta sprieguma dēļ.L. Bajāre atzīst, ka jābūt uzstājīgam, citādi neviens par radītajiem zaudējumiem neliksies zinis. Tikai to nekādi nevar saukt par labas apkalpošanas kultūru.
