Kādreizējā Plāņu pagasta iedzīvotāja Smaida Maskina pirms aptuveni pieciem gadiem no laukiem pārcēlās uz dzīvi Smiltenē. “Kādu dienu aizbraucu pie draudzenes uz maiznīcu “Ieva”. Viņa man teica, paklausies, mums vajadzīgs strādnieks. Darbu dabūju, tāpēc arī riskēju pārcelties. Es gribēju strādāt, iet cilvēkos, nevis laukos sēdēt mājās,” stāsta Smaida.Neilgi pēc pārcelšanās uz pilsētu, Smaida izlasīja avīzē reklāmu par floristikas kursiem. Tā viņu ieinteresēja tik ļoti, ka gadu ik svētdienu bija gatava apmeklēt kursus Valmierā. “Tie bija ļoti dārgi. Tomēr mans sapnis bija iedziļināties floristikas pasaulē. Jau no bērnības patika kaut ko veidot, taču trūka zināšanu. Lai cik grūti bija ar naudiņām, nodarbības pabeidzu, nokārtoju eksāmenu uz deviņi un ieguvu apliecību,” priecājas sieviete.Floristika ne vienā mirklī Smaidai nav bijis bizness. Tas ir vaļasprieks, kuram viņa atdodas ar lielu prieku. Tāpēc arī visi darbi nāk no sirds.Iepriecina draugus un kolēģusPēc kursu absolvēšanas Smaida sāka veidot arvien vairāk floristikas darbu, ar kuriem iepriecināja pati sevi, ģimeni un darba kolēģus. “Kad mājās vairs nebija kur likt darbus, izdekorēju darba vietu. Visi mani draugi un radi ir apdāvināti ar pašas taisītiem darbiņiem. Ziniet, par pašdarinātu dāvanu cilvēkiem ir dubultprieks. Mani tas saviļņo un mudina uz jauniem darbiem,” stāsta smilteniete.Sabiedrība par dzīvespriecīgo un atvērto floristi uzzināja pērn Smiltenes kultūras un sporta centra rīkotajā izstādē “Citā gaismā”. Izstādei sieviete veidoja floristikas darbu – centra skvēriņa kopiju. Pēc izstādes Smaidu ievēroja.Aicina dalīties pieredzēSmaidas vaļasprieks nav palicis nepamanīts. Pēc izstādes viņa vairākkārt aicināta piedalīties tematiskos pasākumos un savas prasmes demonstrēt citiem smilteniešiem. “Man prieks, ka varu dalīties pieredzē ar citiem, ka varu pastāstīt un parādīt, cik patiesībā maz nepieciešams, lai gūtu prieku. Šobrīd, kad daudziem klājas grūtāk, tas jo īpaši ir nepieciešams,” teic Smaida.Sieviete savos darbos lielākoties izmanto dabas materiālus – žagarus, bērzu mizas, priežu skujas, lapas, čiekurus, smilgas, gliemežvākus, akmeņus, klūgas, pelašķus, sausos ziedos. Tomēr, lai darbam būtu kāda rozīnīte, Smaida nopērk kādu sauso ziedu vai citu dekoru. “Es nekad nepērku neko dārgu. Skatos, kad ir akcija,” piebilst sieviete.Idejas rodas pašas no sevisIenāk prātā ideja, un tad top darbs. Nē! Ar Smaidu ir pavisam pretēji. Vispirms viņa pieiet pie darbagalda, paņem rokās floristikas materiālus un tad idejas pašas atnāk. “Man patīk taisīt dažnedažādus darbus, katru reizi tas ir kas cits. Tagad, pirms svētkiem, esmu izveidojusi Lieldienu dekorācijas – ligzdiņas, izgreznojusi tukšus puķu podiņus,” stāsta floriste. Viņas darbus līdz pat aprīļa beigām ikviens iedzīvotājs var apskatīties Smiltenes pilsētas bibliotēkā un Bilskas pagasta bibliotēkā.Ja šāda iespēja cilvēkiem nav, taču gribas pašiem pamēģināt izveidot kādu floristikas darbu, Smaida labprāt pastāsta receptes. “Vienkārši izveidojama un skaista ir Lieldienu ligzdiņa uz pavisam parasta puķu poda. Lai tādu izveidotu, nepieciešams puķu pods, akmentiņi vai smiltis, bērzu žagariņi, stieplīte, sūnas. Dekoratīvie elementi var būt itin viss – izpūsta ola, koka lapa, pūpoli, mākslīgie taurenīši, cālīši, zaķīši. Vēl nepieciešama līmes pistole, bet ja tās nav, var iztikt arī ar PVA līmi. Galvenais ir eksperimentēt,” stāsta smilteniete.Kad materiāli sarūpēti, var sākt veidot darbu. “Vispirms puķu podā jāsaber smiltis vai mazi akmentiņi, lai tas būtu stabils. Tad jāņem žagaru saišķītis un no tā jāizveido vainadziņš puķu poda apkārtmēra lielumā, ar stieples palīdzību to var savienot kopā. Ja grib, lai vainadziņš laika gaitā izplauktu, žagariņus pirms tam nepieciešams pamērcēt karstā ūdenī. Pēc tam vainadziņš, kas vēlāk pārtaps ligzdiņā, jāliek uz puķupoda un ar līmes pistoles palīdzību jāpielīmē. Nākamais solis ir sūnas, ar tām jāaizpilda ligzdiņas viducis. Protams, tām nav obligāti jābūt sūnām, tikpat labi var izmantot lapas vai spalvas. Kad tas ir gatavs, var sākt eksperimentēt un dekorēt ar pavasara un Lieldienu elementiem,” darba gaitu izstāsta Smaida.Viņa iesaka bērzu zaros ievīt pūpolu, tas kuplinātu ligzdiņu. Uz sūnām var uzlikt izpūstu olu, kas pārdalīta uz pusēm. Olas čaumalu var papildināt ar dekoratīvo cālīti. “Tas nebūt nemaksā daudz, vien pāris santīmu. Bet ja negribas pirkto cālīti, putniņu var uzmeistarot pats. Tam būs nepieciešams čiekurs, putna spalvas, kuras bieži vien mētājas zemē, un maza oliņa. Olu izmato par galvu, spalvas par spārniem un čiekurs kalpo kā rumpītis. Darbiņu var paveikt ikviens, vajag tikai ķerties klāt,” padomus dod floriste.Sniedz dzīvespriekuSmaidai floristika dod iedvesmu un dzīvesprieku. Veidojot darbus, sieviete arī nomierinās. “Arī citiem cilvēkiem, kuriem vēl nav savs vaļasprieks, iesaku atrast interesantu nodarbi. Mums katram ir kaut kas dots no Dieva, vajag tikai to īsto atrast. Galvenais nebaidīties nevienā dzīves mirklī no jaunā. Mans sapnis bija iziet floristikas kursus, un es to izdarīju. Arī tagad savos 58 gados es nebaidos sapņot un sapņus īstenot. Pirms kāda laika sāku rakstīt grāmatu par floristiku. Pierakstu, ko un kā esmu veidojusi, padomus, kā arī to, kas darba procesā man nav izdevies,” stāsta floriste.Šobrīd uzrakstītas 39 lapas. Smaida ieminas, vai nebūtu jauki, ja kādreiz rastos iespēja pašai izdot savu grāmatu “Vaļasprieks”. Tajā būtu gan raksti par floristiku, gan sievietes darbi, iemūžināti fotogrāfijās. “Beidzot esmu atradusi to nodarbi, kas man visvairāk patīk un padodas. Protams, turpinu pilnveidoties. Novēlu to arī citiem,” tā Smaida.
