Ja gribam noraksturot mūsu kaimiņzemi Krieviju, tad pamatrādītājos tā būtu daudzināma kā Rietumeiropas pretstats. Ja periods pēc PSRS sairuma rietumniekus darījis mazliet miegainus, tad, sākot ar Kremļa piekopto agresiju pret Ukrainu, Vecās Eiropas galvaspilsētās ieskanējās neliels satraukums. Savukārt pēc Kremļa politisko pretinieku indēšanām un interneta troļļu iejaukšanās mēģinājumiem citu valstu vēlēšanu norisēs Krievija kļuvusi par zemi, kuras vadītājiem neviens vairs netic. Ir politiķi, kuri Putina kursā saskata draudus. Visai ērti tagadējo Kremļa politiku salīdzināt ar Hitlera aktivitātēm pirms Otrā pasaules kara, un zīmīgs nacisma darbības etaps bija Austrijas pievienošana jeb anšluss. Tagad redzam, ka arī Putinam iepaticies savs anšluss, piemēram, Krimas aneksija un mēģinājusi izveidot un pievienot impērijai iecerēto Jaunkrieviju. Pašlaik gan maz ticams, ka Krievijas anšlusiem sekos arī īstais karš, jo pretstāvē nokļuvušās valstis atrodas atšķirīgās svara kategorijās. Bet starpvalstu spriedzes radīšanai pietiek ar tā sauktajiem hibrīdkara draudiem.
Pārbaudīsim katrs savu atmiņu. Vai varat atcerēties gadījumu, kad kāda no Rietumvalstu valdībām būtu organizējusi savu politisko pretinieku slepkavību ārzemēs? Absurdi pat domāt tādā virzienā, jo faktiski jau nevienam citādi domājošam nekur nav jāemigrē vai jāslēpjas. Tādas lietas dara dažas islāma valstis, Ziemeļkoreja un Krievija, bet pirms tam to praktizēja PSRS. Tiesa, pēdējā laikā šādas slepkavības notiek tik nemākulīgi, ka nu jau divi GRU priekšnieki miruši mazliet mīklainos apstākļos.
Nedaudz par to, kas ir krievu abreviatūra GRU. Tā ir armijas pretizlūkošanas pārvalde, savulaik Staļins bez parastās spiegošanas tai paredzēja delikāto uzdevumu sniegt valsts vadībai patiesu un nepiegludinātu informāciju par stāvokli valstī. Ja mēs tagad cepamies ap čekas maisiem, tad sapratīsim, ka GRU aģentu tīkls nevienā maisā nav atrodams, bet 1991. gada barikāžu laikā tās lodes, kas izdzēsa dzīvību mūsu kinooperatoriem, visticamāk, izlidoja no GRU darbinieku stobriem. Šī organizācija faktiski vadīja arī Krimas sagrābšanas operāciju, darbojās Donbasā un bija vainojama Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā. Galvenā un ļoti traģiskā kļūme izrādījās darbības metožu nesaderība ar mūsdienu tehnoloģijām, rezultāts ir skandalozi atmaskojumi līdz pat personāla pilnīgas datu bāzes publicēšanai. Varen slaidas anekdotes, ja nebūtu tik traģiski. Rezultāts ir Putina režīma ļoti zems prestižs pasaulē.
Iekšpolitiski labi apmaksātais propagandas aparāts daļai tautas ieskaidro, ka pie visām nelaimēm vainojamas ārvalstis un NATO militāristi. Bet kļūst aizvien mazāk to, kuri šādām versijām tic. Lai cik vienaldzīga būtu krievu tauta, ik dienas redzot rupjus korupcijas gadījumus, tomēr daudzie gadījumi, kad viena vai cita oligarha interesēs tiek atņemti privātīpašumi, sāk satraukt vismaz tos, kuriem kaut kas pieder.
Rietumu ieviestās sankcijas pēc Krimas sagrābšanas, protams, bija zināms trieciens valsts ekonomikai, bet krievi, kā saprotams, ir lieli shēmu izgudrotāji, tāpēc ar laiku vairums sankciju tiek apietas ar visādu viltus firmu un dīvainu bankas kontu palīdzību. Maskavā un Sanktpēterburgā vispārējais dzīves līmenis salīdzinoši normāls, bet perifērijā ļaudis dzīvo, kā pieraduši kopš senlaikiem – no rokas mutē, un reti kuram nācies nomirt bada nāvē. Bet ir viens valdību satraucošs jautājums.
Šeit jārunā par novecojušo pensiju likumu. Lai tautu nesatracinātu, viss palicis kā padomju laikos iedibināts, proti, vīrieši pensionējas no 60 gadu vecuma, bet sievietes no 55 gadiem. Iespējams pat tāds absurds, ka vienā ģimenē dzīvo triju paaudžu pensionāres, ja gadījumā vecmāmiņai izdodas nodzīvot pāri 90 gadiem. Tā kā mūža ilgums nedaudz pieaug arī Krievijas iedzīvotājiem, tad sanāk, ka valstij jāuztur pārāk liela pensionāru masa, katram individuāli atlicinot apkaunojoši mazas summiņas. Tā kā Putinam šis skaitās pēdējais oficiāli iespējamais prezidentūras periods, tad patvaldnieku maz satrauc potenciālo balsotāju noskaņojums, ja vien situācija nepārtop atklātā dumpī. Pagaidām gala vārds nav teikts.
Starptautisko prestižu Kremlis cenšas uzturēt ar it kā jaunu un jaudīgu ieroču radīšanu, kas man atgādina Hitlera sapņojumus par Fau-6, bet vienlaikus tiek radīti īpaši militāri veidojumi līdzās mums ierastajām karaspēka ieroču šķirām. Piemēram, dažkārt par zaļajiem cilvēciņiem tiek saukti grupējumi, kas sastāv no brīvprātīgajiem laimes meklētājiem. Ar viņiem tiek slēgti līgumi, pēc tam šie noslēpumainie vīri parādās, teiksim, Donbasā. Pēc uzdevumu veikšanas saņem apbalvojumus, amatus, priekšlaicīgas pensijas un citus labumus. Pēdējā laikā saradušies cita veida laimes meklētāji, par kuriem Aizsardzības ministrija daudz neinteresējas un kuri par savu iztikšanu rūpējas paši. Ne tikai Lībijā un Sīrijā, nu jau daudzās Āfrikas zemēs, kur ož pēc naftas vai citiem izrakteņiem, dzirdama krievu valoda. Kremlim izdevīga jucekļa radīšana pasaulē.
Ideāla ir tāda valsts, kur valda demokrātija un likumu vara. Pretējā gadījumā valda oligarhi un nauda, un nelaimīgas ir tās tautas, kurām nākas dzīvot šādu monstru kaimiņos.
