Lai gan sezona Eiropas Savienības platību maksājumu kontrolēm beidzās jau septembra beigās, tā turpinās tām saimniecībām, par kurām ir sūdzības un bloku pārdeklarācijas.
Lai gan sezona Eiropas Savienības platību maksājumu kontrolēm beidzās jau septembra beigās, tā turpinās tām saimniecībām, par kurām ir sūdzības un bloku pārdeklarācijas.
Valkas rajonā tika pārbaudītas vairāk nekā 145 saimniecības, to veica Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (ZVRLP) zemes un ūdens resursu daļas inspektori. Reģionā to veic 14 speciālisti, no tiem trīs kontrolē Valkas rajonā. “Viņi ir nodrošināti ar transportu un mēraparātiem, un galvenais šo speciālistu uzdevums ir pārbaudīt, vai tas, kas ir rakstīts platību maksājumu pieteikumā, atbilst tam, kas ir dabā. Diemžēl bieži tas nesakrīt,” stāsta ZVRLP Zemes un ūdens resursu daļas vadītāja Zenta Špate.
Ik gadu ir jākontrolē 5% no visām iesniegtajām saimniecībām, bet šogad tas sasniedz gandrīz 7% procentus. “Šogad pārsvarā tika kontrolētas mazās saimniecības ar piecu līdz divdesmit hektāru lielu zemes platību. Tieši tām ir vislielākais risks, jo lielajās saimniecībās lielākoties ir zinoši speciālisti, līdz ar to mazāk neskaidrību un kļūdu,” stāsta Z. Špate.
Zemes un ūdens resursu daļas vadītāja atklāj, ka bieži vien, speciālistiem aizbraucot uz saimniecībām, nākas konstatēt, ka iesniegumā rakstītais nesakrīt ar dabā esošo. Lielas problēmas sagādā aramzemes sēto zālāju un patstāvīgo pļavu identificēšana. Daudzi no zemniekiem vēlas pieteikt aramzemē sētos zālājus, kaut gan, lai saņemtu par to samaksu, zālājam jābūt augstas kvalitātes. Patstāvīgā pļavā nedrīkst būt nezāles, šajā zemē ir jābūt kultūraugiem.
“Vislielākā problēma ir robežzīmju trūkums, jo saimniecību īpašnieki neierok kupicas. Tās var būt ieraktas, kad zeme tik tikko piešķirta, bet tagad ir tādas saimniecības, kur robežzīmes izartas un nekādu citu nav. Tādos gadījumos mūsu inspektoram, pat saimniekam klāt esot, ir grūti to identificēt. Tad atliek vien vadīties pēc saimnieka teiktā vai kartes,” secina Z. Špate.
Par pārkāpumiem tiek piemērotas sankcijas un viens no noteikumiem bija tas, ka līdz šā gada 1. augustam saimniecību īpašniekiem bija jānopļauj un pēc tam jāsavāc zālājs. Tātad, ja tas netika izdarīts, platību maksājumu samazināja.
“Ja šobrīd platība ir aizaugusi, nav nopļauta un rezultātā parādās krūmi, tas nozīmē, ka lauks ir atmata un šādā gadījumā maksājums zemniekam vispār nepienākas,” brīdina Zenta Špate.
Zemes un ūdens resursu daļas speciālistu uzdevums ir konstatēt dabā esošo, bet tālākās darbības pārņem Tiešo maksājumu daļa, kas veic aprēķinus. “Protams, arī mūsu darbs tiek kontrolēts – ir virskontroles, dažādas auditu pārbaudes no Lauku atbalsta dienesta un katru gadu ir vairākas pārbaudes no Eiropas Savienības. Mēs arī sagatavojam un izsniedzam lauksaimniecības zemju transformācijas atļaujas. Ja tas ir izdarīts, tad iedzīvotāji var braukt uz ZVRLP Valmierā un saņemt atzinumus par transformācijas pabeigšanu, lai darbs būtu padarīts. Tālāk mēs aktualizējam Zemes dienestā zemes robežu plānus atbilstoši dabā esošajiem,” stāsta Z. Špate.
“2007. gada 18. novembrī sāksies kontroles tām saimniecībām, kuras ir iesniegušas Vēja erozijas atbalstu, arī šeit būs stingras kontroles. Tiks kontrolēti 5% no pieteiktajām saimniecībām,” informē Zemes un ūdens resursu daļas vadītāja.
