No Valkas rajona tikai Jērcēnu pagasts kā vienīgais Latvijas piļu un muižu asociācijas dalībnieks šomēnes aizstāvēja muižnieku godu un vārdu asociācijas rīkotajā Latvijas muižu aizstāvju turnīrā.
No Valkas rajona tikai Jērcēnu pagasts kā vienīgais Latvijas piļu un muižu asociācijas dalībnieks šomēnes aizstāvēja muižnieku godu un vārdu asociācijas rīkotajā Latvijas muižu aizstāvju turnīrā.
Uz muižnieku turnīru Inešu pagasta Cirstu muižā devās Jērcēnmuižas četru freileņu un muižas pārvaldnieka komanda, ko pārstāvēja Ilvija Ķimse, Ginta Gailīte, Līga Svarinska, Alīna Ločmele un Agnis Ķimsis.
I. Ķimse stāsta, ka, piedaloties dažās disciplīnās, dalībnieki jutušies kā viduslaikos. “Vajadzēja prast šaut ar loku un arbaletu, mest cīņas cirvi, šķēpu un grūst akmens lodi. Īpašs pārdzīvojums bija, turot arbaletu rokās, bet, gods kam gods, ne tikai pārvaldnieks, bet arī visas muižas freilenes ar šo uzdevumu lieliski tika galā. Līga no mūsu komandas šaušanā ar loku un arbaletu ieguva pat otro vietu. Protams, bija arī gluži mūsdienīgas sacensības – volejbolā, virves vilkšanā, lai šodiena galīgi nesajuktu ar pagātni,” stāsta I. Ķimse. Viņa piebilst, ka nevienam galvenais mērķis nav bijis augstu rezultātu iegūšana, bet gan visu darīt ar azartu un uzturēt jautrību.
G. Gailīte informē, ka kopumā sacensībās muižnieku turnīrā piedalījās 17 muižas. “Turnīrā cīnījās Jaunpils pils mūki ar Bīriņu spēkavīriem, Varakļānu stiprinieki ar Kapsēdas jaunkareivjiem, Skaistkalnes, Vilces, Cesvaines, Cirstu, Krustpils pils, Viļakas, Mercendarbes un Tāšu muižas karadraudzes, Apriķu un Vērgales apvienotā armija un Vecpiebalgas un Jumurdas muižas sargi. Visiem bija jānogaršo Piebalgas jēra gaļas zupa un jāiztur lielīšanās piebaldzēnu garā. Kā jau pie muižniekiem, neiztika arī bez kāršu spēles. Zolītē Agnis no mūsu komandas izcīnīja pirmo vietu,” stāsta G. Gailīte.
Pēc dalībnieču stāstītā, īpaši saspringtas bijušas sacensības ūdens nešanā ar nēšiem. Pēc ūdens vajadzējis doties lejup pa stāvu nogāzi un tad ar pilniem spaiņiem plecos jākāpj atpakaļ kalnā. Komisija vērtēja gan ceļā pavadīto laiku, gan iepildītā ūdens daudzumu. No šīs disciplīnas atteikušies pat daži gluži braši muižu stiprinieki.
Jērcēnu pagasta pašvaldība iestājās Latvijas muižu un piļu asociācijā, lai ar tās palīdzību saglabātu Jērcēnmuižas vēsturisko izskatu un vidi, kā arī popularizētu muižu kā kultūrvēsturisku vērtību sabiedrībā. Šī iemesla dēļ lēmējvara ir iesaistījusies arī asociācijas akcijā “Apceļosim Latvijas pilis”. Jērcēnmuiža ir iekļauta akcijas maršrutā. “Līdz šim akcijas ietvaros pie mums ir ieradušies 106 cilvēki. Vēl apmēram 30 ekskursantu ir bijuši iepazīties ar muižas kompleksu ārpus minētā pasākuma ietvariem. Domāju, ja šie vairāk nekā 130 cilvēki vēl kaut vienam vai diviem paziņām ir pateikuši, kas ir Jērcēni un ko tur var redzēt, arī tad Jērcēnu vārds tiek nests pasaulē,” spriež I. Ķimse. Akcijas rīkotāji ir uzdevuši eksursantiem apmeklētās pils apkārtnē atrast kaut ko interesantu un nofotografēt. “Daži parkā atklāj interesantu sakņu veidojumu kokiem, citi ierauga oriģinālu piepi, vēl kāds dzīvu stārķi noturēja par skaistu izbāzeni dīķmalā. Ekskursants bija pārsteigts, kad putns pēc brītiņa pakustināja kāju,” ar humoru stāsta I. Ķimse. Viņa uzskata, ka pašvaldības iestāšanās Latvijas un muižu asociācijā ļāvusi Jercēniem iekļūt valsts mēroga tūrisma apritē.
