Tautas skaitīšanas rezultāti, kas nav iepriecinoši, par aktualitāti padarījuši demogrāfijas jautājumus. Valdība savā deklarācijā to ir pasludinājusi par prioritāti, sola ieviest lielākus atbalstus par otrā un katra nākamā bērna piedzimšanu ģimenē un citas lietas.Galvenais akcents tiek likts uz kvantitāti, bet pēdējo divu trīs gadu statistika un norises dzīvē aizvien biežāk liek domāt, ko atbildēsim uz jautājumu – kāda būsi, nākamā paaudze? Pēc pagājušajā nedēļā LNT raidījumā “Degpunktā” minētās statistikas, par 80 procentiem ir palielinājies nepilngadīgo smēķētāju un alkohola lietotāju skaits. Pieaug arī narkotisko vielu patēriņš. Televīzijā redzam ar vienreizējām šļircēm piemēslotas daudzdzīvokļu namu kāpņutelpas Rīgā, uzzinām, ka daži tirgotāji kā smaržu vīraku pamanījušies gluži legāli pārdot augu maisījumu, kas satur apreibinošas vielas. Rīgas Austrumu slimnīcas mediķi apliecina, ka slimnīcā regulāri nokļūst pusaudži, kuri saindējušies no šādu vīraku smēķēšanas. Nesen mana kolēģe, apmeklējot rokkoncertu, bija novērojusi, ka daži jaunieši pilnīgi atklāti lieto tabletes, uzdzerot alu. Policija un mediķi lielākoties cīnās ar sekām. Jāsāk domāt, kā novērst cēloņus. Uzskats, ka audzināšana un vērtību izpratnes mācīšana sākas ģimenē, nav nepareizs, bet vecāki vieni paši pret piedāvājumu okeānu internetā un pseidodraugu padomiem nereti ir bezspēcīgi. Nepieciešams izveidot valsts mēroga programmu, kurā darbojas ģimenes, valsts institūcijas un kuras izpildi uzrauga valdība. Tas jādara kopā ar demogrāfijas jautājumu risināšanu, lai mūsu bērniem nedzimtu dārzeņi.
