Pirmo reizi Latvijas jauno laiku vēsturē saistībā ar koronavīrusa izplatību noteikti dažādi ierobežojumi sportiskajām aktivitātēm. Dažādi ar sportu saistīti cilvēki to pārdzīvo atšķirīgi. Piemēram, šogad nenotiks populārā Robežkausa izcīņa florbolā ar daudzu ārzemju komandu piedalīšanos.
Saprotami, ka daudzi aktīvie sportisti jūtas ierobežoti, taču skriet var ikviens cilvēks, kura darbošanās tādu vai citādu iemeslu dēļ nav ierobežota. “Mūsu ģimenē neesmu vienīgais florbolists, un, saprotami, ka tiešā veidā ar šo sporta veidu nodarboties nevar. Treniņus ar Artu un Aivaru veicam attālināti. Viņi vakaros iziet paskriet vai pabraukt ar velosipēdu. Abiem ir treniņu plāni. Aivars spēlē virslīgas “Rubenē” un viņam plāns sākās aprīlī. Ļoti cerēju viņu redzēt arēnā, cīnoties par medaļām, taču nekā. Arta attālināti trenējas pēc manis sastādīta plāna kopš marta vidus. Mums, treneriem, ir jāveic attālināto treniņu process,” skaidro Valkas novada BJSS treneris un florbola kluba “Valka” vadītājs Ilvars Rullis.
Nepieciešama radoša pieeja
Ikviens trenera audzēknis saņem plānu, taču turpmākais ir katra paša sirdsapziņas, godaprāta un vēlmju ziņā. Protams, treneri vēlas saņemt atskaites par paveikto, vēlams arī kāds neliels videoieraksts. Ikviens cenšas pildīt uzdoto, un galvenais mērķis ir uzturēt sevi labā fiziskā formā. Ruļļu ģimenes mājas pagalmā ir florbola vārti ar uz zemes novietotu planšeti. Iespēju robežās ģimenes florbolisti cenšas padriblēt bumbiņu un veikt metienus pa vārtiem. Bumbiņu dauzīt pret dzīvokļa sienu nevienam sporta skolas audzēknim neiesaka, taču tiem, kuriem ir privātmājas vai vasarnīcas, iespēju ir vairāk, var ierīkot improvizētus vārtus un veikt dažādus spēles elementus, lai pavisam neiesūnotu. Rokām ir jājūt nūja, un fiziskā forma tam vajadzīga, lai pēc tam, kad atsāksies treniņi sporta zālē, viss nebūtu jāsāk no jauna.
Florbols ir komandu sporta veids, tāpēc nepieciešams saprast, ka vietā, kur pulcējas cilvēki, tas nevar notikt. I. Rullis domā, ka individuālo sporta veidu dalībniekiem, piemēram, vieglatlētiem, šo ierobežojumu laiku pārciest ir vieglāk, jo treneris ikvienam var nosūtīt individuālo nodarbību plānu treniņiem dabā. Uzturēt sevi labā fiziskā formā nevienam nav liegts. Nevienu nesodīs, ja viņš skries pa meža takām. Nepieciešama vien radoša pieeja. Ilvars facebook mājaslapā dalījās ar savu pieredzi, aicinot bērnu vecākus atrast radošos aspektus treniņu procesā. Florbolistiem ir pieejama īpaša treniņu aplikācija. Tās radītājfirma tirgo arī trenažierus, taču to iegādei vajadzīga rocība, taču ar radošumu un improvizāciju šo bezmaksas aplikāciju var izmantot itin veiksmīgi. “Tagad ir laiks, kad ikviens var piestrādāt pie savas individuālās meistarības uzlabošanas. Tam liela telpa nav vajadzīga. Komandas taktikas un tehnikas pilnveidošanu varēs slīpēt, kad spēlētāji varēs sanākt kopā,” nešaubās I. Rullis.
Iestājies restarta periods
Viņš dzīvo izteikti sportiskā ģimenē, taču ikviens atrod veidu, kā neļauties kūtrumam. Ilvaram pašlaik ir veselības problēmas ar ceļgalu, tāpēc ļoti aktīvi darboties nevar. Dienu pirms mūsu sarunas viņš Zāģezera apkaimē mežā nostaigāja 10 kilometrus. Tagad aizliegumu laikā var izrauties no ierastās ikdienas steigas, kad darbs kultūras namā visu laiku mijās ar treniņiem florbolā un sacensībām brīvdienās. “Savā ziņā nav ļaunuma bez labuma, jo šo var uzskatīt par restarta periodu. Ir laiks domu sakārtošanai, atelpai no ikdienas rutīnas, lai piefiksētu jaunas idejas. Uz dažām lietām var paraudzīties no cita skatu punkta. Mūsu ģimenē nevienu ar varu nespiež sēdēt mājās. Internetā netrūkst piemēru visdažādākajiem vingrinājumiem,” stāsta treneris. Viņš priecājas par apzinīgo bērnu daļu, kuri atraksta, ka noskriets tik un tik kilometru un izpildīti noteiktie vingrinājumi. Treneris domā, ka viņi to izdara praktiski, jo saprot, ka tas vajadzīgs pašiem, nevis trenerim. Taču ir arī tādi, kuri pašlaik jūtas kā brīvlaikā un necenšas sevi piespiest kaut ko paveikt un lielākoties sēž pie datora. Protams, ar varu nevienu piespiest darboties nevar.
Jautāts par sporta pārraižu translāciju dažādos kanālos, kur pašlaik lielākoties redzam dažādu maču atkārtojumus, Ilvars teic, ka ir sacensības, kuras savulaik palaistas garām, bet tagad tās var noskatīties. Viņš priecājas, ka Latvijas Florbola savienība katru dienu atskatās uz sacensību vēsturi un to demonstrē dažādos medijos. Ir interesanti izsekot florbola vēsturi Latvijā. Treneris pašlaik neizjūt sporta kanālu trūkumu. Viņš gaida jauno čempionātu un komandas spēles 1. līgā. Nav jēgas turpināt iepriekšējās sezonas čempionātu, lai noskaidrotu uzvarētājus, jo komandas nav trenējušās un spēlējušas tik ilgstoši. Viss turpināsies pēc kāda laika, galvenais ir nepadoties un rast motivāciju turpmākajiem darbiem. Ruļļu ģimenē viss ir kārtībā.
