Reģionālās nozīmes Latvijas autoceļa Smiltene–Valka tehniskais stāvoklis pasliktinās, uz ko aizvien biežāk norāda autovadītāji diskusijās internetā pēc notikušām avārijām vai sliktos laikapstākļos. Ceļa segums papildu stresu un bailes par drošību autovadītājos rada īpaši diennakts tumšajā laikā, jo autoceļa malās nav signālstabiņu, kas norādītu braukšanas vietu, kā arī vāji redzamā brauktuvi sadalošā baltā līnija.
Šo problēmu un ceļa seguma slikto stāvokli pēdējo reizi iedzīvotāji aktualizēja pavisam nesen, 6. janvārī, pēc kāda negadījuma Valkas pusē. Diskusijā internetā iesaistījās arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, rakstot šādi: “Par šo ceļu vairākkārt esam vērsušies Satiksmes ministrijā (kopā ar Smilteni), ka tas jāiekļauj renovējamo ceļu plānos. Diemžēl tuvākajos divos gados nekā.”
Laikrakstam “Ziemeļlatvija” Valkas novada mērs atklāj, ka Vidzemes plānošanas reģions katru gadu sagatavo savu redzējumu, kuri ceļi būtu jārenovē Vidzemē. “Mēs kopā ar Smiltenes novada bijušo mēru Gintu Kukaini autoceļu Smiltene–Valka uzskatījām kā prioritāru. Diemžēl tas ir tikai rekomendējoša rakstura iesniegums. Ielūkojoties nākamo divu gadu darba plānā, neredzēju šo autoceļu. Sazinoties ar “Latvijas Valsts ceļiem”, noskaidroju, ka finansējuma apjoms ceļu remontiem un atjaunošanai ir samazinājies un tuvāko gadu laikā viņi neredz šādu iespēju. Tas nav normāli, bet tāda ir lielā politika. Skaidrs, ka “Latvijas Valsts ceļi” bez naudas nevar neko izdarīt. ES fondu nauda ir beigusies, bet kompensācijas no valsts puses nav. Bet arī turpmāk šī tēma ir jāuztur silta gan ar satiksmes ministru, gan “Latvijas Valsts ceļiem”. Iedzīvotāju sūdzības un neapmierinātību bieži saņemam. Ceļa profils patiešām ir slikts. Vietām, braucot pat ar nelielu ātrumu, var notikt nelaime,” saka V. A. Krauklis.
Valkas novada mēram taisnība, to, ka autoceļš Smiltene–Valka (P24) ir kopumā sliktā tehniskā stāvoklī, īpaši Smiltenes un Valkas pusē, atzīst arī VAS “Latvijas Valsts ceļi”.
Finansējums ir izsmelts
“Saistībā ar ilgstošu finansējuma trūkumu valsts autoceļu tīklam, līdz 2022. gadam nav paredzēta šī ceļa posmu pārbūve vai seguma atjaunošana. Ņemot vērā to, ka šī ceļa tehniskais stāvoklis jau ir slikts, tajā nevar pielietot virsmas apstrādes tehnoloģiju, vairāki šī ceļa posmi ir pārbūvējami,” norāda “Latvijas Valsts ceļu” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
A. Kononova stāsta, ka valstī 43% reģionālo autoceļu jeb gandrīz katrs otrais no šīs kategorijas ceļiem ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Daļa no reģionālajiem ceļiem, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, iepriekš tika pārbūvēta ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Šajā plānošanas periodā (2014–2020) valstij piešķirtais ERAF finansējums ir izsmelts, bet valsts budžeta finansējums nav pietiekams, lai realizētu visus nepieciešamos remontdarbus.
Katastrofālajās vietās
braukšanas ātrums būtu
jāierobežo līdz 50 km/h
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Vilnis Būce kopš 2012. gada vismaz reizi nedēļā mēro 44,3 kilometru garo asfaltēto ceļu no Smiltenes līdz Valkai un atpakaļ.
“Divos posmos ceļš, maigi izsakoties, vietām ir vairāk nekā katastrofālā stāvoklī, kur atļautais braukšanas ātrums būtu jāierobežo līdz 50 km/h. Valkas pusē uz ceļa ir izveidojušās dziļas rises. Gandrīz jau desmit gadus ceļš lūdzas pēc kapitālā remonta. Tumsā braucot, nevar saprast, vai tu brauc pa ceļu vai nomali, jo viss saplūst vienā. Valstij naudas nav, bet nedomāju, ka signālstabiņu uzlikšana izmaksātu tūkstošus. Var teikt, ka šo ceļu zinu no galvas, bet, pa tumsu braucot mājās no Valkas, nesapratu, vai braucu pa ceļu vai nomali. Bēdīgi. Diemžēl šis valstī nav tāds vienīgais autoceļš,” stāsta V. Būce.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks atklāj, ka avāriju statistika uz autoceļa Smiltene–Valka nav liela. Gadā tie ir aptuveni pieci ceļu satiksmes negadījumi, ja neskaita KASKO gadījumus.
V. Būce pieļauj, ka nelielā noslodze un iepriekš pieminētā statistika arī ir viens no iemesliem, kāpēc atbildīgo dienaskārtībā nav autoceļa rekonstrukcija. Viņaprāt, svarīgi būtu sakārtot bīstamākos ceļa posmus, kas ir no Bilskas līdz Vijas upes tiltam un pirms pašas Valkas. Ja laikus par to būtu domāts, tad ceļa segums nebūtu tik sliktā tehniskajā stāvoklī kā šobrīd. Autovadītājiem V. Būce aicina būt uzmanīgiem un neizvēlēties maksimālo atļauto braukšanas ātrumu. Labāk to samazināt, bet droši nokļūt mājās.
viedokļi
Autovadītāji par reģionālo Latvijas autoceļu,
kas savieno Smilteni un Valku
Diāna Vītola, smilteniete, biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja:
– Pa Smiltenes–Valkas autoceļu bieži braucu jau daudzu gadu garumā. Bedrītes aizlāpa, bet rodas jaunas. Līdzekļus iztērē, bet labums ilgtermiņā nekāds. Brauktuve ir šaura, ja pretim nāk smagā automašīna, tad vietām ir bīstami izmainīties. Ceļa baltā viduslīnija ir ļoti vāji redzama, aiz Bilskas virzienā uz Vijciemu ir vistrakākais posms, kur vienā joslā ir ļoti liels slīpums. Diennakts tumšajā laikā braucot, tas tiešām rada nepatīkamas sajūtas. Protams, apdraudējums ir arī meža dzīvnieki, pašai gadījās avārija, jo stirna izleca priekšā mašīnai. Tomēr uz Smiltenes–Valkas ceļa seguma stāvoklis ir tāds, kas prasa nopietnu remontu. Domāju, ka tam piekritīs vairākums autovadītāju, kas brauc pa šo ceļu.
Vairis Tralla, smiltenietis, tehniskā sporta kluba “Smiltene” valdes priekšsēdētājs, Smiltenes novada domes deputāts:
– Pats ceļa vidus ir ciešams. Pa to arī var braukt, ja pretī nenāk mašīnas, bet tas nav pareizi pēc ceļu satiksmes noteikumiem. Jā, varētu teikt, ka ir viena normāla josla – pats vidus, jo abās joslās labā puse ir drausmīga. Abos virzienos automašīnas labie riteņi iet pa ceļa malu, kas atsevišķos posmos ir katastrofāla. Tā ir mašīnu laušana. Ja autoceļš netiek remontēts, jo nav līdzekļu, tad kā vienīgo risinājumu redzu uzlikt ātruma ierobežojuma zīmes ar maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h.
Signālstabiņi ceļa malās (kuru te nemaz nav) ir laba lieta, lai uzlabotu redzamību, bet tie nepasargās no mašīnas laušanas. Manuprāt, vispirms posmā no Bilskas līdz Vijas upei ceļa malas jāfrēzē un jāklāj jauns asfalts. Patiesībā brīnos, kāpēc tur vienmēr ir tik slikts ceļš. Protams, varam priecāties, ka atjauno citus nozīmīgus ceļus. Paši atceramies, cik ilgus gadus valsts galvenais autoceļa posms no Bērzkroga virzienā uz Rīgu bija briesmīgs. Pagājušajā gadā beidzot to pārbūvēja, tagad braucam pa jaunu, labu ceļu. Nevar teikt, ka Latvijā neko nedara šajā jomā. Dara, tikai gribētos, lai tas notiktu savlaicīgāk.
Ženija Daudziete, vijciemiete, vada vairākus senioru deju kolektīvus:
– Biežāk man sanāk no Vijciema braukt uz Smilteni. Cik atceros, tad remontēts tika viens posms pie Raudiņas un tieši pirms paša Vijciema. Tā teikt, kosmētiskais remonts. Ja salīdzina šo ar zemes ceļiem no Bilskas uz Zvārtavu un no Valkas uz Gaujienu, tad šis vēl ir salīdzinoši labs. Uz tiem abiem zemes ceļiem ir bedre pie bedres, nesen jau nācās remontēt mašīnu. Tagad uz Gaujienu braucu ar līkumu pa Pleskavas šoseju, bet vismaz nelaužu mašīnu.
Ja runājam par autoceļu Smiltene–Valka, tad tumsā labākajā gadījumā var redzēt viduslīniju, par malām – vispār nevar saprast, kur beidzas asfalts. Divos posmos ir kā pasakā par kāpostgalvu, jo ir ielāps pie ielāpa. Neskatoties uz to, ka te braucu gandrīz katru dienu, reizēm tumšajā laikā ir bailīgi. Seguma ziņā autoceļš Smiltene–Valka un Valmiera–Smiltene ir kā diena pret nakti. Kas attiecas uz uzturēšanas darbiem ziemas periodā, tad citreiz tas ir perfekti tīrs, bet citreiz aizputināts kā lauks. Vairs gan mums nav tādu ziemu kā agrāk.
