Tas bija savāds vakars, kādu iepriekš jērcēnieši nebija piedzīvojuši. Kad tumsa nolaidās pār Jērcēnmuižas parka kokiem, senajā muižas ēkā sākās gatavošanās viesu uzņemšanai un ballei.
Viss bija kā senajos laikos. Atbraukušajiem viesiem vietējā mājsaimniece Ņina Laurenoviča piedāvāja stiprināties ar kafiju, kas pagatavota pēc senču receptēm. Viesi un arī vietējie iedzīvotāji varēja baudīt gan “Dižozola kafiju”, kurai zīles ņemtas no diženā Kaņepju ozola, gan kafiju “Senatne”, kuras receptē dominē mieži, cigoriņi un cukurbietes. Kafijas recepšu autore Ņina labprāt izskaidroja visas vērtīgās dzēriena īpašības un tā nozīmi veselības stiprināšanā.Apmeklētāju necerēti daudzPirms tam dzirdētais, ka tieši sestdienas nakts ballē muižas pilī piedalīsies arī tās senie saimnieki no barona fon Krīdenera dzimtas, bija daudzus ieinteresējis. Strenču novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte stāsta, ka apmeklētāju bija vismaz 60. “Uz tādu atsaucību necerējām. Radās pat problēma atbraukušos un atnākušos tā izvietot salīdzinoši nelielajās telpās, lai ikviens justos ērti un redzētu visu iecerēto repertuāru,” saka G. Gailīte.Tā Jērcēnmuižā sākās leģendu nakts, ko 27. oktobra vakarā Latvijas piļu un muižu asociācija aicināja rīkot senajās pilīs un muižās visā valstī. Aicinājumam atsaucās arī Jērcēnu kultūras un pagasta pārvaldes darbinieki. Izjust leģendu nakti uz Jērcēniem bija atbraukuši interesenti no Smiltenes, Jaunklidža, Strenčiem, Plāņiem un pat no Rīgas un Zviedrijas. Viesos ieradās arī eksotisko deju grupa Mairitas Jansonas vadībā no Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža”. “Kad uzzinājām par pasākumu Jērcēnos, apspriedāmies ar dejotājām un nolēmām, ka tur būs interesenti, un braucām piedalīties. Nebijām vīlušies. Pasākums tiešām bija jauks. Interese neatslāba līdz pat leģendu nakts beigām,” apliecina saieta nama “Lugažu muiža” vadītāja Kristīne Ganiņa. Staigājot pa muižas telpām, viesi varēja noklausīties audioierakstus ar stāstiem par muižas vēsturi. “Tās izzināšanā liels nopelns ir Strenču novada Tūrisma un informācijas centra speciālistei Ilonai Pinzulei. Viņa ir pamatīgi izpētījusi barona dzimtas vēsturi un atradusi tajā vairākus jaunus faktus,” stāsta G. Gailīte.Mājastēvs – pats barons KrīdenersUn tad jau pie degoša kamīna un sveču liesmām kamīnzālē viesus sagaidīja pats barons Pauls fon Krīdeners ar baronesi. Abu seno muižas saimnieku lomās iejutās pagasta pārvaldes vadītājs Kārlis Kārkliņš un bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse. Savukārt muižas freileņu pienākumus attiecīgos tērpos veica G. Gailīte un I. Pinzule. No barona un baroneses dialoga tapa zināms, ar ko viņi nodarbojas mūsdienās. Tas bija skaidrs pēc baroneses jautājuma baronam, kādēļ viņam kā spokam vajadzēja izbiedēt muižas ēkas kurinātāju. Uz to saimnieks atbildēja, ka puisis šķitis tāds bailīgs, tādēļ arī pabiedējis.Savukārt mednieku zālē vietējā mednieku kolektīva dalībnieks Jānis Ence, tovakar būdams barona Paula dēls Adalberts, interesentiem atklāja dažādus medību knifus un pastāstīja par putnu dzīvi. Savulaik arī muižnieks Adalberts bijis liels putnu mīļotājs un mednieks, tādēļ viņa lomā Jānis, kuram piemīt tie paši vaļasprieki, varēja viegli iejusties. “Tā manā dzīvē bija pirmā loma un, jāatzīst, tā man ļoti patika. Arī vakars kopumā, pēc manām domām, bija izdevies,” atzīst J. Ence. Tie, kuri vēlējās, varēja pārbaudīt savu precizitāti šaujot mērķī ar pneimatiskajām šautenēm, savukārt tie, kuriem tuvāka daba, varēja par to papriecāties, apskatot mākslinieka Aleksandra Luhaera gleznas. Leģendu nakts noslēdzās ar balli, bet Jērcēni kļuva bagātāki vēl par vienu jauku kultūras pasākumu.“Šis pasākums mums ļāva ieraudzīt, cik vēl plašs un interesants darbalauks ir mūsu pašu pagasta vēstures izzināšanā. Liels paldies dzejas teātrim, Ilonai Pinzulei, Ņinai Laurenovičai, Jānim Encem kā arī visam kolektīvam, kas ikdienā strādā muižas ēkā, par to, ka viņi mūsu dzīvi un vidi ir ļāvuši ieraudzīt jaunā gaismā,” saka pasākuma dalībniece I. Ķimse.
