Pavisam muzeju nakti apmeklēja apmēram 300 cilvēku, no kuriem 70 procenti bija jauniešu. Radošā darbnīca strādāja līdz pusnaktij, bet pēdējie apmeklētāji aizgāja īsi pirms vieniem. Muzeja speciāliste Ligita Drubiņa teic, ka grūti izcelt kādu no aktivitātēm, jo visas bija labi apmeklētas.
“Šoreiz konkrētam laikam bija piesaistīta tikai tikšanās ar ģeologu Daini Ozolu, tāpēc citas vietas varēja aplūkot visa pasākuma garumā,” stāsta L. DrubiņaValkas un Valgas muzeja rīkotajā konkursā, kurā bija jāatrod kaimiņu “dārgumi”, piedalījās 21 dalībnieks. Konkurss notika trijās kategorijās – jauniešiem, pieaugušajiem un komandām. 81 procents atbilžu bija pareizas, tāpēc uzvarētājus nācās izlozēt.“Izdevās viss, ko bijām iecerējuši. Vēlos pateikties visiem, kuri apmeklēja muzeju nakti, un visiem, kuri palīdzēja un iesaistījās tās sagatavošanā. Ja jūras tēma, kas šogad bija pasākuma vadmotīvs, mums nav tik tuva, tad nākamgad, kad dominēs zaļā krāsa, mēs ar saviem mežiem varēsim izvērsties plašāk,” sola direktore Meldra Cimdiņa.Ar parastiem lauku akmeņiemLielu interesi valcēnieši izrādīja par ekspozīciju “Arī Valkas teritorijā kādreiz bija jūra” no Latvijas Dabas muzeja krājuma un ģeologa Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperta Daiņa Ozola privātkolekcijas. “Tie ir visparastākie lauku akmeņi. Ikvienam ir iespēja tos pārskaldīt, uzzināt, kādi minerāli ir to sastāvā, un paņemt līdzi kādu paraudziņu piemiņai. Parasti cilvēkiem visvairāk patīk kvarcs, jo tas ir nedaudz caurspīdīgs un spīguļojošs. Daudziem patīk arī granāti ar tumšajiem graudiem un vizuāli pievilcīgais ģipsis,” “Ziemeļlatvijai” stāsta ģeologs. Viņš piebilst, ka juvelieri gatavo dažādus krāšņumpriekšmetus arī no šādiem akmeņiem. Liela piekrišana bija D. Ozola priekšlasījumam un digitālajai minerālu prezentācijai. Jautāts, cik bagāta ar minerāliem ir Vidzeme, salīdzinot ar citiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, eksperts atbild, ka savas bagātības ir katram. “Pie Gaujienas ir interesanti dolomīti, kurus var izmantot dažādiem apdares darbiem. Diemžēl pašlaik tos neizmanto. Ir nozīmīgas smilšu un grants atradnes. Tās ir labas lietas, kuru daudzās zemēs nav. Tie nav milzu dārgumi, taču noderīgi,” komentē ģeologs.Ar akmeni, krāsām un smiltīmBērni vislielāko interesi izrādīja par akmens apgleznošanas un mandalu veidošanas darbnīcu “Laikmeta pēdas”, kuru vadīja Valkas mākslas skolas pedagoģes. Uz akmens ar akrilkrāsas un līmes palīdzību bērni veidoja zivju un citu jūras dzīvnieku attēlus. Savukārt mandalas uz kartoniem veidoja ar līmi un krāsainajām smiltīm. Varēja izmantot gan jau sagatavotus ornamentu zīmējumus, gan pašu radītus. Daudzi savu mitekļu interjerus papildināja ar pašu radītām lietām.Anita Tannenberga savam priekam, ģimenei un draugiem komponē kopš bērnības. Pirms trijiem gadiem viņai ir tapis savs disks ar 10 skaņdarbiem. Tas arī bija pamats, lai censtos apvienoties ar fotogrāfiem, ar kuriem sen ir izveidojusies laba sadarbība, kopš viņa strādāja Valkas un Valgas kopējā sekretariātā. “Esmu ļoti priecīga. Savā ziņā esam iznākuši no pagrīdes, apvienojot trīs mākslas – mūziku, bildes un dzeju. Domāju, ka mums izdevās,” uzskata Anita Tannenberga. Viņa bija iniciatore virtuālajai izrādei “No gaismas, no skaņas, no vārda…”. Dzejniece Marika Svīķe katram attēlam piemeklēja īstos vārdus no saviem dzejas krājumiem un tīri spontāni, lūkojoties attēlos.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
