Blomes pagasta zemnieku saimniecībā “Akoti” pieņemts lēmums par bioloģisko saimniekošanu. Saimniecības pamatnodarbošanās ir zirgkopība, papildus tai tiek attīstīta arī gaļas lopkopība.
Blomes pagasta zemnieku saimniecībā “Akoti” pieņemts lēmums par bioloģisko saimniekošanu. Saimniecības pamatnodarbošanās ir zirgkopība, papildus tai tiek attīstīta arī gaļas lopkopība.
“Cilvēks vienā brīdī sāk piedomāt, ka ir gana kaisīt minerālmēslus, lietot pesticīdus un augšanas stimulatorus,” atzīst zemnieku saimniecības “Akoti” īpašniece Vija Mačule. “Kad man vēl nebija mazbērnu, šāda doma pat prātā neienāca.”
Šobrīd Vijas mazmeitiņai ir jau gadiņš, un vecmāmiņa pārliecināta, ka jādara viss, lai bērnam būtu veselīga pārtika. Ar pārtikas produktu ražošanu “Akotos” nenodarbojas lielos apjomos. Ogas, ābolus, gurķus, pienu, olas, biezpienu un krējumu iegūst tikai savam patēriņam. Vienīgais, kas nokļūst lielajā tirgū, ir lielopu gaļa un, protams, šķirnes zirgi. Arī nākotnē tieši šie abi virzieni būs bioloģiskās saimniecības pamatā.
Augsne — dzīvnieks — atkal augsne
“Zirgu audzētāju mūsu valstī ir maz. Ir ļoti daudz sportistu, kuri paši neaudzē zirgus, bet iepērk. Valkas rajonā ir tikai piecas audzētāju saimniecības,” stāsta zemniece.
Ko bioloģiskā lauksaimniekošana nozīmē zirgkopībā? Biloģiskā lauksaimniecība nenozīmē, ka nelieto minerālmēslus un viss. Bioloģiskās lauksaimniecības uzdevums ir atjaunot augsni, nodrošināt mikroorganismu dabiskās norises augsnē, ievērot augu seku. Kāpēc “Akotos” izvēlēti zirgi un liellopi? Lai atjaunotu augsnes auglību, un tas visvairāk saistīts ar apkārtējo vidi, kurā notiek mijiedarbība: augsne – dzīvnieks – atkal augsne.
Saimniecībā kopējā zemes platība ir 80 hektāru, tai skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 73,5, bet bioloģiski sertificējamā ir 65,91 hektārs. Pagājušajā gadā bija 55,63 hektāri. “Akotos” nomā jaunas platības un pārliecinājušies, ka vislabāk tās ir apganīt. Lai lauksaimniecības platība nebūtu pārblīvēta, vienā hektārā paredzēts ganīt divus zirgus.
Veikalu plauktos vēl nav izvēles iespēju
Saimniecība no savām platībām iegūst arī sienu. “Bioloģiskā saimniecība drīkst nelielu daudzumu iepirkt no parastām saimniecībām — desmit procentu no kopīgās barības sausnes dienā —, bet, lai to darītu, jābūt atļaujai no sertifikācijas institūcijas,” paskaidro V. Mačule.
Vai šobrīd saimniekošana nav kļuvusi sarežģītāka? “Ir jādomā,” piekrīt zemniece, “kā atjaunot zemi. Mums pieciem gadiem ir izstrādāts augu sekas rotācijas plāns. Visi lauki ir numurēti, un jau ir zināms, kāds 2003. gadā ir bijis priekšaugs, ko sējām tajā laukā 2004. gadā, kādu ieguvām ražu, ko sēsim nākamajā gadā. Tas viss ir izplānots līdz 2008. gadam.
Zemnieku saimniecības ienākumu avots šobrīd ir pārdotie zirgi, arī gaļas liellopi. Pagaidām tie gan nav kā bioloģiskās saimniecības ražojumi, bet tikai kā pārejas posma saimniecībā auguši. Kad būs pagājis trīs gadu mācību un pārbaudes laiks un “Akoti” būs ieguvuši bioloģiskās saimniecības sertifikātu, gaļu varēs pārdot par augstāku cenu. Tiesa gan, pagaidām patērētājiem veikala plauktos vēl nav izvēles iespēju. Bioloģisko audzējumu var iegādāties vien tirgos.
Cilvēki varētu iegādāties veselīgu pārtiku
V. Mačule plāno, ka, veiksmīgi attīstoties bioloģiskās saimniekošanas kustībai, zemnieki varētu organizēt savu tirdzniecības tīklu un atvērt veikalus, kuros cilvēki varētu iegādāties veselīgu pārtiku.
Viņa tirgū var piedāvāt vēl kādu bioloģisku produktu — organisko mēslojumu —, kas saimniecībā uzkrājies jau desmit gadus. Tas sakrauts speciālās ķirpās. Maisījumā ir pakaišu kūdra, kas arī ir bioloģisks materiāls, un salmi no savas saimniecības. Organiskais mēslojums lieliski noder siltumnīcās, to iecienījuši arī rožu audzētāji.
Lai atjaunotu savas zemes (“Akotos” tie katru gadu ir aptuveni septiņi hektāri), uz šīm platībām ik pa četriem gadiem var likt 50 līdz 60 tonnas organiskā mēslojuma.
Kā virsaugs tiek sētas auzas kopā ar tauriņziežiem — āboliņu un timotiņu —, kas tiek izmantoti pasējā. Tā iegūst sienu, arī auzas un rezultātā dzīvniekiem izmanto pašu ražotu barību.
Turpmāk šādu praksi piekopt nevarēs
Zemniece domā, ka nākotnē bioloģisko saimniecību skaits palielināsies. Tas gan domāts par tiem saimniekiem, kas reāli nodarbojas ar ražošanu. Ir arī saimniecības, kas nopļauj tikai zāli, un viņiem liekas, ka tā ir bioloģiskā saimniekošana. Blomēniete kursos uzzinājusi, ka turpmāk šādu praksi piekopt nevarēs.
Vaicāta par subsīdijām, zemniece paskaidro, ka pirmos divus gadus, kad ir pārejas posms, tiek maksātas augstākas subsīdijas. Daudzi cilvēki ir ieinteresējušies, jo domā, ka šis process ir vienkāršs, bet patiesībā tas prasa ļoti daudz zināšanu. Jāizbrīvē laiks apmācībām kursos. Svarīgi, lai saimniecībā būtu zinoši un uzticami palīgi, kuriem var pilnībā uzticēt saimniekošanu prombūtnes laikā. Jāizvērtē katram pašam
Ko ar saimniecības divu gadu pārejas posma pieredzi blomēniete varētu ieteikt tiem zemniekiem, kuri vēl nav izlēmuši par labu bioloģiskajai saimniekošanai? “Tas jāizvērtē katram pašam. Ja nav īstas pārliecības, tad jādomā, ko nākotnē ražosi, cik ražosi, kā atjaunosi augsni. Ja nav savas tehnikas un jāizmanto citu pakalpojumi, tad var neizdoties,” uzskata V. Mačule.
“Akotos” par Eiropas struktūrfondu platības maksājumiem 2004. gadā iegādājās jaunu rotējošo pļaujmašīnu, 2005. gadā — lietotu traktoru.
Zemniece teic, ka neliedz padomu, ja kādam interesē bioloģiskās saimniekošanas metodes viņas saimniecībā. “Ar kolēģēm tiekamies, pārrunājam, ko darīsim, kā darīsim,” saka V. Mačule. Piemēram, viņa pārliecināta, ka zirgkopībā pilnībā var iztikt bez augšanas stimulatoriem un potēšanas, ko ierasti veic, kad piedzimst kumeļš. “Ja ir diennakts ganības vasarā un ķēves regulāri cauru gadu tiek ārā pastaigās, tad nekādas problēmas nerodas,” uzsver zirgkope. Savukārt nobarojamo lopu, kas atrodas diennakts ganībās, gaļa ir daudz kvalitatīvāka nekā tad, ja tie būtu baroti tikai ar spēkbarību.
