Vissmagāk ir palicējiem. Neviens viņiem nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc vajadzēja zaudēt dzīvību septiņiem jauniem cilvēkiem. Ir skumji, tomēr jāpiekrīt publicista Aivara Kļavja teiktajam, ka traģiskā jaungada nakts avārija Krāslavas novadā ir ne tikai vairāku ģimeņu personiskā, bet arī nācijas morālā traģēdija. Gribas cerēt, ka septiņu cilvēku aiziešana liks aizdomāties tiem, kuriem reizēm šķiet, ka likumi nav rakstīti viņiem, bet tikai muļķiem. Cerēt, ka no šīs bezjēdzīgās traģēdijas sabiedrība iemācīsies vismaz tik daudz, ka ir noteikumi, kuri jāievēro, jo sekas var būt traģiskas. Lasot, ka tai nelaimīgajai “Mazdai” jau pusotru gadu nebija izieta tehniskā apskate, nevienam no braucējiem nebija autovadītāja apliecības, turklāt mašīnai nebija uzliktas ziemas riepas, bet viena riteņa vietā – mazā rezerves riepa, ceļš līkumains un slidens, gluži neviļus rodas jautājums, kā pie šādiem apstākļiem vispār var nenosisties? Nenoliedzami, smagi ir piederīgajiem, draugiem, visiem, kuri pazina šos, kā izrādās, pozitīvos jauniešus, bet vai šis notikums neliek aizdomāties par to, vai mums tiešām jādusmojas uz kontrolējošām iestādēm, kuras paģēr regulāri iziet mašīnu tehnisko apskati, iegūt šofera tiesības vai neļauj braukt dzērumā. Pēc šī notikuma diemžēl jāsecina, ka savā bezjēdzīgajā nāvē vainojami tikai paši braucēji. Skumji.
