Nereti dzīvē notiek otrādi, nekā rakstīts likumos. Piemēram, ir ierasts, ka mācību maksas lielumu mākslas un mūzikas skolā nosaka vietējā pašvaldība, kaut, pēc Izglītības likuma, tas jādara skolas padomei.
Nereti dzīvē notiek otrādi, nekā rakstīts likumos. Piemēram, ir ierasts, ka mācību maksas lielumu mākslas un mūzikas skolā nosaka vietējā pašvaldība, kaut, pēc Izglītības likuma, tas jādara skolas padomei.
Minēto mācību iestāžu pedagogiem neizprotama liekas arī Izglītības un zinātnes ministrijas norāde par to, cik katram skolēnam stundu jāpasniedz. “Mūsu skolā mācību specifika ir citādāka nekā vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Ja programmā paredzēts audzēknim iemācīt spēlēt kādu Bēthovena skaņdarbu, tad tas arī jāiemāca. Stundu skaits nav svarīgs,” saka Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs.
Par šīm un citām lietām ceturtdien sprieda Valkas rajona mūzikas un mākslas skolu vadītāji. Valkas rajona padomes Kultūras nodaļas darbinieki šo skolu direktorus un viņu vietniekus mācību darbā bija aicinājuši uz sanāksmi, lai neformālā gaisotnē pārrunātu mācību iestāžu materiālās iespējas un noskaidrotu, ar kādām problēmām šo skolu pedagogiem ikdienā jāsaskaras. Sarunā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts galvenā inspektore Dzintra Auzāne. Valkas rajona padomes Kultūras nodaļas vadītāja Līga Lāne klātesošos lūdza atbildēt uz diviem jautājumiem — kā katra skola ir pildījusi rajona padomes lēmumu par pašvaldības iedalītā budžeta līdzekļu ieguldīšanu materiālās bāzes uzlabošanā un kā izdevies mācību maksās iekasēto naudu izlietot izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, pedagogu papildu izglītošanās veicināšanai un viņu materiālajai stimulēšanai, kā to nosaka Izglītības likums. Smiltenes mūzikas skolas direktors Andris Megnis atzina, ka nauda izlietota kārtējos remontdarbos, klavieru remontam, koristu tērpu uzšūšanai, nošu materiālu pavairošanai, kā arī transporta izmaksu segšanai, skolēniem braucot uz konkursiem. Diemžēl pedagogu nosūtīšanai uz kursiem no šiem līdzekļiem nauda nav atlikusi, jo vajadzējis segt arī telpu īres parādu. “Nezinu, vai remontu var uzskatīt par ieguldījumu attīstībā, kaut bez tā nevarējām iztikt. Uz kursiem gan pedagogi brauc par saviem līdzekļiem,” saka A. Megnis. Pēdējo reizi vienu mūzikas instrumentu skolai izdevies nopirkt pirms diviem gadiem.
Valkas mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece atzina, ka pērn skolai piešķirtais budžets no pašvaldības bijis apmēram tikpat liels kā vecāku samaksātā nauda par bērnu mācīšanu. “Lielāko līdzekļu daļu ieguldām būvprojektā, kas paredz skolas paplašināšanu. To naudu, ko maksā vecāki, gandrīz visu izdodam, pērkot materiālus, jo tie kļuvuši ļoti dārgi,” stāsta M. Stabulniece. Viņa atzina, ka mākslas skolai iedalītais pašvaldības budžets ir mazāks kā vispārizglītojošajām skolām. “Es to cenšos saprast, jo ģimnāzijā mācās tie paši audzēkņi, kuri nāk apgūt mākslas zinības pie mums. Ja viņiem klāsies labāk, arī mums būs vieglāk,” apliecina M. Stabulniece.
Smiltenes mākslas skolas direktors Haralds Balodis uzskata, ka arī būvdarbos iedalītā nauda ir ieguldījums attīstībā. “Esmu priecīgs, ka mūsu mākslas skolai būs piebūve. Tad varēsim kvalitatīvāk strādāt, bet tā ir tā pati attīstība,” skaidro H. Balodis.
To, ka pedagogu tālākizglītības finansēšanai no mācību maksas nepietiek, atzina arī citi sanāksmes dalībnieki. Kā viens no iemesliem, kādēļ visām Izglītības likumā minētajām pozīcijām naudas nepietiek, tika minēts tas, ka nereti gan vecāku samaksātā nauda, gan skolai atvēlētie budžeta līdzekļi nokļūst vienā “katlā”, no kura naudu ņem visām vajadzībām.
Savukārt Valkas mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs izteicās, ka skola līdz šim visiem pedagogiem ir centusies samaksāt dalības maksu par mācīšanos kursos, bet bieži līdzekļu nepietiek citām lietām. “Mācību maksu visās skolās cenšas izlietot tiem mērķiem, kādi minēti likumā, diemžēl vajadzību ir daudz un visu apmierināšanai līdzekļus mums nedod,” saka G. Freibergs. Vēl problēma ir tā, ka budžetu saplāno gada sākumā, kad īsti nav zināms, kādus kursus vasarā pedagogiem piedāvās.
Pēc sanāksmes dalībnieku atzinuma, sasāpējuši jautājumi vairāk jāapspriež skolas padomē, kura, pēc likuma, ir galvenā noteicēja naudas izlietošanā.
