Arī Smiltenes, Valkas un Strenču novadu mūzikas skolas atbalsta rezolūciju, ko Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un citām augstām valsts amatpersonām nosūtījuši Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas rīkotā foruma dalībnieki.
Latvijā valsts budžeta dotāciju sadales dēļ veidojas nevienlīdzīga situācija, – mazpilsētu mūzikas skolu audzēkņi vairs nevar iegūt tik kvalitatīvu profesionālās ievirzes izglītību kā viņu vienaudži Rīgā, atzīst aptaujātie mūsu novadu mūzikas skolu direktori.Mazāk naudas, mazāk audzēkņuRīgā notikušā foruma “Mūzikas izglītība, mūzikas nozare. Nākotnes vīzijas” dalībnieki pauž bažas par vispārējo situāciju valstī, uzsverot, ka Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam izstrādē dominē sociālekonomiskais aspekts.Rezolūcijā uzsvērts, ka valstij savā attīstībā ir laiks veikt būtisku pagriezienu no materiālresursu pārvaldības uz cilvēkresursu attīstību un ir pienācis laiks panākt Latvijas mūzikas nozares uzplaukumu. Mūzikas nozares iekļaušana Latvijas Nacionālajā attīstības plānā varētu būt gan politisks lēmums, gan tehnisks veids nozares attīstības atbilstošā finansējuma apjoma nodrošināšanai. Rezolūciju parakstījuši ar mūziku un mākslu saistītu asociāciju, biedrību un izglītības iestāžu vadītāji.Ar cerībām uz šīm aktivitātēm raugās mūzikas skolu direktori. “Ledus ir sakustējies. Varbūt valdībā mūs sadzirdēs un sāks kaut ko darīt,” cer arī Smiltenes mūzikas skolas direktors Andris Megnis. Viņu un kolēģus visvairāk satrauc šogad samazinātās valsts budžeta dotācijas mūzikas un mākslas skolu pedagogu algām, attiecīgi samazinot audzēkņu skaitu.Ja 2011. gadā, piemēram, Smiltenes mūzikas skolai ar 210 audzēkņiem valsts dotācijas bija 92253 lati, tad šim gadam Kultūras ministrija apstiprinājusi 90 182 latus lielu finansējumu 187 audzēkņiem, informē Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis.Nevarēs sacensties ar rīdziniekiemReāli Smiltenes mūzikas skolā mācās 208 bērni. “Gada vidū taču neteiksim viņiem, – tur ir durvis! Atliek pašvaldībai atvērt maciņu un samaksāt, lai bērni var turpināt iegūt profesionālās ievirzes izglītību, kaut gan pašvaldības finansiālās iespējas nav neierobežotas,” saka T. Jaunzemis. Uz pašvaldību pleciem jau tā gulstas mūzikas un mākslas skolu uzturēšana un kopš jaunā gada – arī šo skolu administrācijas atalgojums.T. Jaunzemis secina, ka, vienlaicīgi plānojot mazāk audzēkņu gan mazpilsētu mūzikas un mākslas skolās, gan Rīgas profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, finansējums sarucis tikai mazpilsētas skolām.Valkas Jāņa Cimzes mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs atzīst, ka situācija kļūst dramatiska. “Samazinoties finansējumam, bērniem ir mazāk stundu. Attiecīgi krītas izglītības līmenis. Mūsu audzēkņiem kļūst neiespējami piedalīties konkursos un sacensties ar Rīgas mūzikas skolām, jo tur viss palicis pa vecam,” saka G. Freibergs.Viņš nosauc vairākus izcilus skolas absolventus, kuri tagad ir profesionāli mūziķi un strādā vai pilnveido profesionālo izglītību ārzemēs: Silgu Tīrumu, Reini Birznieku, Gintu Rāceni, Guntaru Freibergu. Viņi mūzikas skolā izglītību ieguvuši pēc pilnas mācību programmas.Arī tagad mūsu novados mūzikā un mākslā profesionālās ievirzes izglītību iegūst daudzi apdāvināti bērni un jaunieši. “Lai noturētu līmeni, skolotājiem papildu stundas jāstrādā par brīvu, bet cik ilgi tādu entuziasmu var saglabāt? Beigās visiem būs tāds līmenis kā “Latvijas zelta talantu” konkursā, un priecāsimies par to pašu,” spriež G. Freibergs.
VIEDOKĻI
Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis: – Gribam skaidri saprotamus kritērijus, kā Latvijā tiek sadalīta nauda profesionālās ievirzes izglītībā. Nekādā gadījumā nedrīkst diskriminēt lauku novadus attiecībā pret lielajām pilsētām. Arī šeit bērniem vajag lietderīgi pavadīt laiku, citādi valstij vēlāk nepietiks naudas cietumu uzturēšanai. Dotācijas sadales dokumentu variantos parādās, ka lauku novados paliek 80 procenti no līdzšinējā finansējuma, bet lielajās pilsētās – 97. Kultūras ministrija apgalvo, ka šis projekts ir noraidīts, taču neticība saglabājas. Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule: – 2011. gadā mūsu skolai piešķīra finansējumu 73 audzēkņiem, šogad – 68. Skolā reāli mācās 74 bērni. Turpinām strādāt ar pašvaldības atbalstu, lai noturētu bastionu, līdz valdībā parādīsies atklāsme par to, cik vajadzīgas ir profesionālās ievirzes izglītības skolas. Laukos tām ir cita misija nekā lielpilsētās. Mēs mūzikas skolā uzņemam visus bērnus, kuriem ir kaut niecīgākā vēlēšanās apgūt kādu mūzikas instrumentu vai dziedāt korī. Vismaz septiņi mūsu skolas absolventi tagad mācās tālāk, iegūstot ar kultūru vai mūziku saistītu profesionālo izglītību.
