Pēdējos gados mākslas un jo īpaši mūzikas skolā audzēkņu kļūst aizvien mazāk.
Pēdējos gados mākslas un jo īpaši mūzikas skolā audzēkņu kļūst aizvien mazāk. Šī tendence vērojama gandrīz visā valstī, tāpēc situācija prasa skaidrojumu. J. Cimzes Valkas mūzikas skola ir atvērusi apmācības punktu Kārķu pagastā.
“Viens no iemesliem ir dzimstības samazinājums Latvijā, taču skolotājus visvairāk uztrauc tas, ka bērni nevēlas mācīties. Varbūt to ir nepatīkami apzināties, tomēr patiesībai jāskatās acīs. Ja agrāk bērni izjuta lielāku bijību pret pedagogiem un vecākiem, tad pašlaik situācija ir krasi mainījusies — bērni vecākiem un skolotājiem izsaka savas domas bez īpašām ceremonijām,” stāsta J. Cimzes mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs.
Visautsaucīgākie ir kārķēnieši
Direktors uzsver, ka, mācoties mūzikas skolā, nepieciešams daudz darba. “Es nevēlos salīdzināt ar citu interešu izglītībām, tomēr bez darba mājās nekādi nevarēs apgūt gammas, izpildījuma precizitāti, dažādas alterācijas zīmes un pamatvingrinājumus. Šīs grūtības visi bērni neiztur, tomēr tie, kuri sekmīgi pabeidz skolu, spēj radīt prieku gan sev, gan ģimenei,” uzskata G. Freibergs. Viņš cenšas saglabāt audzēkņu skaitu skolā, lai nemazinātos valsts piešķirtais finansējums. Gadījumā, ja tas samazinātos, ir skaidrs, ka iepriekšējo situāciju atjaunot nevarēs. Tieši tāpēc skolotāji domā, kā mūzikas skolai piesaistīt jaunus audzēkņus. Mūzika ikvienu cilvēku attīsta daudzpusīgāk.
Mazāka audzēkņu skaita dēļ ir samazinājusies slodze skolotājiem. Šā gada pavasarī skolotāji apbraukāja tuvējos pagastus, lai apzinātu vietas, kur varētu rīkot apmācības, braucot pie bērniem. Protams, tas prasa papildu pūles un līdzekļus. Visautsaucīgākā bija Kārķu pamatskola kopā ar audzēkņu vecākiem un pašvaldību. G. Freibergs uzskata, ka Kārķi ir viens no gaišākajiem apkārtnes pagastiem. Kārķu bērni jau daudzus gadus apmeklē Cimzes mūzikas skolu. Kārķēnieši ir iestājušies arī specializētajās mūzikas skolās. Tagad pagastā ir atvērts Valkas mūzikas skolas apmācību punkts, kas, iespējams, pārtaps skolas filiālē. Divas reizes nedēļā turp dodas akordeona apmācības pedagoģe Ārija Tomiņa (apmācības punkta vadītāja), kokles un teorētisko priekšmetu skolotāja Lolita Medne un klavieru pedagoģe Ineta Dubļāne. Pašlaik skolā mācās vairāk nekā 20 bērnu. Vēl ir virkne citu, kuri brauc uz Valku. Pašlaik situācija ir tāda, ka viņiem arī turpmāk būs jāturpina mācības Valkā. Ja citos apkārtnes pagastos būtu interese par mūzikas mācīšanos, Cimzes skolas pedagogi ir gatavi apspriest iespējas par jaunu apmācības punktu atvēršanu.
Nav džeza un popmūzikas speciālistu
G. Freibergs uzskata, ka valstī ir jāmeklē iespējas, kā bērniem mācīt ģitāras un sitaminstrumentu spēli, turklāt populārās, nevis akadēmiskās mūzikas jomā. Pašlaik ir tā, ka pat izcils bundzinieks praktiķis nedrīkst mācīt bērnus, ja viņš nav beidzis Mūzikas akadēmiju tieši sitaminstrumentu klasē. Valsts mūzikas skolās pedagogu katastrofāli trūkst, kamēr Rīgas privātskolās bundzinieki pelna salīdzinoši milzīgas algas. Ja viņiem piedāvā darbu lauku rajonu skolās, šie pedagogi saprotoši pasmaida. Direktors slavē savas skolas pedagogu prasmes, tomēr tādu, kas spētu mācīt džezu, populāro vai rokmūziku, nav.
Problēmas risināmas valsts līmenī
Valkas mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece un mācību daļas vadītāja Daiga Soloveiko uzsver, ka ierobežotās lauku skolēnu nokļūšanas iespējas mūzikas vai mākslas skolā ir kompleksa problēma. “Protams, mācīties vai nemācīties vispirms ir ģimenes iekšējā lieta. Vecākiem jālemj, vai savu atvasīti sūtīt mācīties līdztekus vispārējās izglītības skolai,” pārliecināta D. Soloveiko. “Agrāk, rakstot skolu attīstības plānus, vienmēr esam uzsvēruši, ka šīs problēmas jārisina valsts līmenī. Pagastos ziemā mēdz būt neizbraucami ceļi. Arī šā iemesla dēļ bērni netiek, piemēram, uz mākslas skolu. Viss ir cieši saistīts — šis laikmets, kurā bērni kļūst neuzņēmīgāki, arī vecāku interese par bērna izglītošanu ir zudusi. Agrāk vecākiem bija lielāka motivācija bērniem dot pēc iespējas labāku izglītību, jo katra māte parasti sacīja, ka bērnam jānokļūst tālāk nekā pašai, lai nevajadzētu darīt smagos kūts darbus. Arī mācību programmas ir kļuvušas pārlieku sarežģītas un smagnējas. Pēc stundām mākslas skolā bērnam vēl jāatrod laiks mājas darbu pildīšanai vispārizglītojošai skolai,” situāciju skaidro M. Stabulniece.
Specifika neļauj doties uz laukiem
Skolas administrācija atzīst, ka nav meklējusi kontaktus ar apkārtējo pagastu pašvaldībām, lai rastu iespējas piesaistīt vairāk bērnu.
Tiesa, ir arī izņēmumi. Visnotaļ cieša sadarbība mākslas skolai izveidojusies ar Valkas pagastu. Tur transporta lietas ir sakārtotas tā, ka ar pagasta autobusu mājās var nokļūt visi bērni — gan tie, kuri mācās mākslas vai mūzikas skolā, gan tie, kuri apmeklē dažādus interešu pulciņus. Pagasta padome mākslas skolai allaž ir palīdzējusi arī materiāli.
Lielākās problēmas lauku bērnu nokļūšanai mūzikas vai mākslas skolā rada transports. Mēdz būt gadījumi, kad tiem vecākiem, kuri labprāt sūtītu bērnus šajās skolās, nav automašīnas vai iespēju atvēlēt nepieciešamos līdzekļus degvielai. Arī pagastu padomēm neesot tik daudz līdzekļu, lai organizētu īpašus reisus uz šīm skolām.
Valkas mākslas skolas profesionālās ievirzes programmas ievirze neļauj skolotājiem doties pie bērniem uz laukiem — māla un kokapstrādes iekārtas turp nevarēs aizvest. Direktore uzskata, ka mākslas skolā audzēkņu skaits īpaši nesarūk. Šī proporcija ir adekvāta bērnu dzimstības samazinājumam. Ja mūzikas skolā ir daudz individuālā darba ar katru skolēnu, tad mākslas skolā darbs parasti notiek grupā. “Mūzikas skolas priekšrocība ir tā, ka tur apgūst deviņu mācību gadu programmu. Savukārt mākslas skolā bērnu aprite jāatjauno ik pēc pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka caur mākslas skolu “jāizlaiž” vairāk bērnu,” stāsta D. Soloveiko.
Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins, lūgts komentēt situāciju par audzēkņu skaita samazināšanos, stāsta, ka tas samazinās arī vispārizglītojošajās skolās. Dažviet pat bija grūtības ar 1. klases nokomplektēšanu. “Ja pagastā būtu vismaz 10 bērnu, kuriem vajadzētu nokļūt mūzikas vai mākslas skolā, šo jautājumu pašvaldības varētu risināt. Pāris bērnu dēļ pagasta padome nevar atļauties tērēt lielus līdzekļus transporta izdevumiem. Katrs gadījums ir individuāls un apspriežams, iespējams, dažviet racionālāk ir izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus,” iesaka U. Birkenšteins. Valkas rajona valsts kultūras inspektore Līga Lāne par visnotaļ pozitīvu piemēru min Palsmanes pagastu, kas nevainojami sakārtojis attiecības ar Smiltenes mākslas un mūzikas skolu.
