Septembrī divas dienas laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā pie “karstā telefona” dežurēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Valmieras konsultāciju centra speciālistes Linda Pētersone un Tatjana Andersone, lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem par darba tiesību aizsardzības iespējām un ieteiktu, ko vajadzētu darīt, ja darba ņēmēji ikdienā saskārušies ar šo tiesību pārkāpumiem. L. Pētersone ir konsultante darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos, bet T. Andersone ir arodbiedrību darba reģionālā koordinatore.20. septembrī konsultantes atradās pie “karstā telefona” “Ziemeļlatvijas” Smiltenes birojā, bet 27. septembrī – redakcijā Valkā. Diemžēl cilvēku atsaucība bija ļoti neliela. Smiltenē konsultantēm piezvanīja viens, bet Valkā – divi iedzīvotāji.Neapmierina uzteikumi un algasTomēr ikdienā itin bieži dzirdam sūdzības par laikus neizmaksātām algām, garām virsstundām, nepamatoti uzteiktām darba attiecībām un citiem pārkāpumiem. Intervijā ar L. Pētersoni un T. Andersoni vēlējos uzzināt, kā konsultāciju centrs cenšas palīdzēt cilvēkiem, kādas ir tā funkcijas un ar kādām problēmām cilvēki visbiežāk centrā vēršas pēc palīdzības. L. Pētersone stāsta, ka konsultāciju centri pie Brīvo arodbiedrību savienības darbojas jau trešo gadu. “Pavisam ir pieci šādi centri – Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī. Centri ir izveidoti un darbojas Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros,” stāsta L. Pētersone.Konsultāciju centra darbiniekiem iedzīvotāji lielākoties lūdz palīdzību darba samaksas jautājumu risināšanā. “Sūdzības ir par kavēšanos algu izmaksā, par nepareizi veiktu aprēķinu, beidzoties darba attiecībām, par neizmaksātām atvaļinājuma kompensācijām un citām lietām. Daudz ir arī sūdzību par nepamatotiem darba uzteikumiem, kad darba devējs nav ievērojis likumā paredzēto procedūru. Visvairāk šādus jautājumus vajadzēja risināt, kad notika reorganizācija pašvaldībās. Pašlaik šīs problēmas ir pārsviedušās uz izglītības sistēmu, apvienojot skolas,” stāsta L. Pētersone.Speciāliste atgādina, ka darbinieks viena mēneša laikā kopš uzteikuma saņemšanas drīkst vērsties tiesā, ja uzskata atbrīvošanu par nepamatotu. “Tas nozīmē, ka cilvēkam pēc šāda uzteikuma uzreiz ir jāreaģē. Nav ieteicams rakstīt iesniegumu Darba inspekcijai, jo tā atbildi sniedz mēneša laikā, un, gaidot to, var nokavēt iespēju vērsties tiesā,” saka L. Pētersone. Tā kā tagad daudziem ir pieejams internets, speciāliste iesaka tajā sameklēt Darba likumu un uzmanīgi izlasīt. Tas nav īpaši garš, bet tajā ir norādītas visas darba ņēmēja tiesības.Visam jābūt uz papīraNav reti tādi gadījumi, kad darbu vadītājs cilvēkam pasaka, lai rīt uz darbu vairs nenāk. L. Pētersone uzsver, ka vārdos izteikts uzteikums neko nenozīmē un darbiniekam nav saistošs. Visam jābūt noformētam uz papīra. Turklāt, ja darbinieks ir arodbiedrībā, tad darba devējam uzteikums jāsaskaņo ar arodbiedrību. Arodbiedrībai ir arī tiesības sava biedra intereses pārstāvēt tiesā. Liela nozīme ir tam, kāds līgums ir noslēgts starp darba devēju un ņēmēju. Darba līgumā jābūt visam aprakstītam. Arī tad, ja darba ņēmējs ir izdarījis pārkāpumu, piemēram, atnācis uz darbu iedzēris, darba devējs nedrīkst piemērot sodu pēc sava ieskata, jo tā lielumu nosaka likums. Par pārkāpumu no algas nedrīkst atskaitīt vairāk par 20 procentiem. Savukārt reibuma stāvokļa konstatēšanai jābūt juridiskam apstiprinājumam. Darba devējam ir jāsastāda akts un jānosūta vainīgais uz ekspertīzi.Pārkāpumu mazL. Pētersone atgādina, ka vairs nav vecie laiki, kad visu noteica tikai priekšnieks. Mūsdienās katram pašam jāprot sevi un savas tiesības aizstāvēt. Un konsultāciju centrs šajā procesā ir gatavs palīdzēt.T. Andersone, kura koordinē arodbiedrību darbu, uzsver, ka tajos uzņēmumos, kuros ir izveidotas arodbiedrības, pārkāpumu gan no darba devēju, gan ņēmēju puses ir maz. “Šādos uzņēmumos darba devējs kopā ar arodbiedrības pārstāvjiem godprātīgi izvērtē visas situācijas un parasti rīkojas noteikto likumu ietvaros,” atzīst T. Andersone. Viņa piebilst, ka liela nozīme ir arodbiedrības un administrācijas koplīgumam, kurā jāakcentē gan darba devēja, gan ņēmēju tiesības un pienākumi. “Mēs esam bijušas daudzos uzņēmumos. Daļa cilvēku vēl īsti neizprot koplīguma nozīmi, un tad mēs to skaidrojam. Ir jābūt tā, ka likumi vienādi attiecas gan uz darba devējiem, gan ņēmējiem,” apliecina T. Andersone. Viņa atzīst, ka ir uzņēmumi, kuros priekšniecība nevēlas arodbiedrību. Tādā gadījumā jebkurš darbinieks ir tiesīgs individuāli kļūt par kādas arodbiedrības biedru, lai vajadzības gadījumā saņemtu tās aizstāvību. Konsultāciju centra speciālisti ir gatavi izskaidrot, kā to izdarīt. Valmieras konsultāciju centrā T. Andersoni var sazvanīt pa tālruni 64202217 vai 27899958, bet L. Pētersoni – pa tālruni 64233221 vai 20222326.
