Valkas novada izglītības un kultūras nodaļas vadītājs Aivars Ikšelis delegācijas vadītāja statusā kopā ar kultūras nama deju kolektīvu “Aija” oktobra vidū viesojās Izraēlā. Viņš atzīst, ka līdz šim nebija pievērsies iepriekšējos gados veidotajām attiecībām starp Valku un Ibillinu – visnotaļ arābisku pilsētu Izraēlas ziemeļos tuksnesī. Aivars visos “Aijas” koncertos sekoja, lai datorā tiktu ievadīta pareizā muzikālā pavadījuma ieraksti pareizā secībā. Vēl viens no viņa pienākumiem bija tēlot Latvijas karoga kātu, kur tas nepieciešams. Diemžēl īstais kāts aizmirsts Valkā.
Nav pieņemams neviens karšA. Ikšelis ir ļoti pateicīgs novada domes kultūras speciālistei Līgai Lānei par to, ka viņa spēja pierunāt doties uz Ibillinu. Viņš Izraēlā pirms tam ir bijis trīs reizes un to iepazinis tikai no ebreju puses. Viņam tur ir gan draugi, gan paziņas. Tagad viņš šo valsti ir redzējis arī no arābu puses un atklājis sev gluži nezināmu pasauli. Aivars īpaši neiedziļinās arābu un ebreju konfliktos un nevēlas spriest, kura puse ir vainīgāka notiekošajā vardarbībā.Ibillina ir kontrastu pilsēta ar kalniem, lejām un nelielām mājām. Pilsēta netīra, jo aiz sētas tiek izmests viss nederīgais, taču mājas iekšpusē vērojama perfekta tīrība, labas mēbeles, marmora apdare un vērtīgi paklāji. No redzētā A. Ikšelim atmiņā iespiedies daudz notikumu. Viņš tikās ar kādu sievieti, kuras māsa pie robežas ar Sīriju mirusi ar sirdstrieku, jo pēc 37 gadu pārtraukuma no attāluma redzējusi savu dēlu Sīrijas pusē, kurš ar megafona palīdzību uzrunājis māti. Šādi stāsti ir ļoti emocionāli un uzrunājoši. “Man nav pieņemams neviens karš. Arī starp dažādām sīriešu kopienām, kaut gan it kā visi ir musulmaņi. Kāds vecs vīrs man lika iztēloties, ka islāms ir kā milzu stabs un vai nav vienalga, no kuras staba puses lūdzos. Kāpēc tas, kurš lūdzas no labās puses neieredz to, kas lūdzas no kreisās? Allahs taču ir viens,” pauž A. Ikšelis. Viesošanās laikā viņam atklājās musulmaņu cilvēcīgums. Tāpēc šis brauciens bija tik nozīmīgs.
Reliģijas ir asinīm slacītasViņš atklāj arī savu, iespējams, nepopulāru viedokli, ka sāk saprast, kāpēc Imants Kalniņš iztulkoja Korānu, kāpēc viņš un vēl daži citi latvieši pieņem islāmu. Arī Aivars ir lasījis I. Kalniņa tulkoto Korānu, un viņam šis teksts pauž lielu cilvēciskumu, kas kristiešiem laika gaitā ir pazudušas no Bībeles, no mācītāja un draudzes saskarsmes, no cilvēku ikdienas saskarsmes. “Islāmā tas ir saglabājies. Varbūt runāju pārlieku emocionāli, jo pēc šī brauciena vēl nav viss sakārtojies pa plauktiņiem. Iekšējais pārdzīvojums ir milzīgs,” atzīst A. Ikšelis. Viņš zina, ka musulmanisma spektrs ir ļoti plašs, sākot no pārliecinātiem teroristiem un slepkavām līdz augsti humānu ideju novirzieniem, taču piebilst, ka arī kristietības vēsture ir lielām asinīm slacīta. Valkas draugi Ibillinā ir atvērti attiecībām. Viss nav vienā krāsā pervējams. Ne katram ir dota iespēja ieraudzīt un saprast arābu pasauli. Vidējais latvietis savā dvēselē jūtas apdraudēts, jo viņš lielākoties tiek barots ar negatīvu informāciju, piemēram, par Sīriju. A. Ikšelis uzskata, ka tieši šis apstāklis rada problēmas. Par Sīrijas migrantu milzīgo vēlmi nokļūt Eiropā viņš teic, ka jābūt striktam sadalījumam starp ekonomiskā labuma meklētājiem, kuriem jāliedz iespēja apmesties bagātajās valstīs, un patiesi vajātajiem, kam palīdzība patiešām nepieciešama. Bēgļus uzkacina cilvēki, kuri ar šo nodarbi pelna, solot visādus labumus.
Sadarbību svēta reliģiskie līderiA. Ikšelis pauž, ka šī vizīte Ibillinā izvērtās negaidīti nopietna. Tās laikā panākta vienošanās ar Ibillinas Junioru vidusskolas direktoru Sohilu Naju par skolotāju un skolēnu pieredzes apmaiņas braucieniem ar Valkas ģimnāziju sākot no 2016. gada maija un skolu sadarbības programmas izstrādi. Ibillinas skolā mācās apmēram 2000 audzēkņu. Skolas direktors rosinājumu draudzēties uztvēra kā ārkārtīgi nozīmīgu politisku aspektu. A. Ikšelis atzīst, ka šis viņa rosinājums sadarboties izglītībā, iespējams, bija nedaudz pārsteidzīgs, jo viņš nebija sazinājies nedz ar skolām, nedz ar Valkas domes vadību. Pēc koncerta S. Naju savā mājā organizēja pieņemšanu, kurā piedalījās gan Grieķijas ortodoksālās pareizticības mācītājs, gan Ibillinas galvenais mulla, kuri svētīja ieplānoto sadarbību izglītības jomā. Nākamā gada maijā pieci Ibillinas skolotāji, direktors un tulks ieradīsies Valkā un pavadīs te izzinošu nedēļu. Savukārt nākamā gada oktobrī Valkas ģimnāzijas pedagogi dosies uz Ibillinu.
Rīkos arābu nedēļu ValkāA. Ikšelis vizītes laikā dzīvoja pie vietējā stomatologa, kurš mācījies Pēterburgā. Viņš bija arī tulks latviešu delegācijai. Savu viesi tulks iepazīstināja ar arābu biznesmeņiem Naderu Riannu un Salehu Shamu un tika panākta vienošanās, ka 2017. gada sākumā Valkā sarīkojamas Arābu kultūras dienas, kas sevī ietvers arābu virtuves noslēpumu atklāšanu visiem interesentiem ar ēdienu pagatavošanas demonstrējumiem, lai mūsu cilvēki praktiski redzētu, kā top šie ēdieni. A. Ikšelis līdz šim nebija pārliecināts par arābu nacionālo ēdienu labajām īpašībām. Tagad viņš labprāt bauda šo virtuvi. Vēl domāts par arābu jauno mākslinieku darbu izstādi un koncertu “Austrumu plīvurs”. Valkā vairākkārt koncertējis deju kolektīvs “Jaffra”, taču šī brauciena laikā Nācaretē delegācijas vadītājs redzējis tik augsta līmeņa dejotājus, ka “būtu gatavs tos uz rokām atnest līdz Valkai”, lai mēs viņus redzētu.
Izveidojušies aplami stereotipiĪpašs notikums A. Ikšelim bija iespēja nokļūt Golanas augstienē. kur viņš tikās ar drūzu kopienas līderi un biznesa cilvēkiem, kuri solīja ieguldīt līdzekļus, lai šīs arābu dienas Valkā notiktu. Vizītes pēdējā dienā delegācijas vadītāju uzaicināja Ibillinas mērs Mamoons Šeikhs Ahmads un uz tikšanos bija uzaicinātas arī citas augstas amatpersonas. Pieņemšana notika neparasti ilgi – 45 minūtes. Parasti šāds notikums mēra kabinetā ilgst 15 minūtes. A. Ikšelis ievēroja, ka vienā no iepriekšējām vizītēm Venta Armanda Kraukļa dāvinātā grāmata “Latvija” atradās goda vietā. Mērs apsolīja atbalstīt projektu par arābu kultūras nedēļas sarīkošanu Valkā. “Ja tas nav kā vienas nakts austrumnieku sapnis, jo arābus ne reti dēvē par solījumu nepildītājiem, tad viss iecerētais var īstenoties,” smaida A. Ikšelis. Viņš domā, ka attieksmē pret arābiem mums, pateicoties medijos paustajam, izveidojušies aplami stereotipi par šo tautu. Viņus asociē ar cilvēkiem oranžos apmetņos, kuri rietumniekiem nogriež galvas. Aivars pārliecinājies, ka, ievērojot arābu tautas un ģimenes tradīcijas, viņi ļoti atveras un kļūst neticami cilvēciski, citādi arābs aizvērsies un nekādas sapratnes nebūs pat zem ārējas pieklājības frāzēm.Jautāts par attiecībām starp arābiem un ebrejiem valsts un tautu līmenī, A. Ikšelis atbild, ka nesen pieņemtais likums tās raksturo vislabāk. Piemēram, ja man kā Izraēlas policistam šķiet, ka arābs draudēs vai gatavojas uzbrukt, viņam ir tiesības šo cilvēku nogalināt bez brīdinājuma. Aivars atceras, ka dienu pirms grupas ierašanās Izraēlā autobusa pieturā vienu meiteni nošāva, jo viņa centusies kaut ko izņemt no somiņas izņemt, bet policistiem tas šķitis aizdomīgi. Viņa noturēta par teroristi.
Suģestē arābu melodijasKādās viesībās pie drūzu vadoņu bagātīgi klāta galda kādu brīdi Aivars palūdza, lai notiekošo netulko, jo vēlējās ieklausīties arābu valodā. “Tā skan fantastiski jauki. Daudzi mūsējie bija sirdīgi, ka piecos no rīta mulla dzied pirmo lūgsnu. Cilvēkiem šajā laikā ir saldākais miegs. Pēc 15 minūtēm dzied nākamais mulla un tā vairākkārt. A. Ikšelis to bija piedzīvojis agrāk svētajā pilsētā Jeruzālemē, un viņu tas suģestē. “Tā stieptā melodija un patīkamais tonis ir vienreizēji. Katru nakti Ibillinā gaidīju pulksten piecus, lai izietu ārā un dzirdētu mullas, ko esmu nosaucis par tuksneša kluso dziedājumu. Tajā ir tik daudz maģiska!” sajūsmināts A. Ikšelis. Viņš smej, ka negrasās pāriet musulmaņu ticībā, taču labprāt kaifo par lietām, kuras liktenis devis izbaudīt.
