185. turpinājums. Raksts saucās “Zaudējumus nesoša ekonomika”, jo ģeoloģisko apstākļu dēļ ieža ieguve būtu galīgi nerentabla, turklāt iegūtie minerālmēsli būtu ļoti zemas kvalitātes.
185. turpinājums
Raksts saucās “Zaudējumus nesoša ekonomika”, jo ģeoloģisko apstākļu dēļ ieža ieguve būtu galīgi nerentabla, turklāt iegūtie minerālmēsli būtu ļoti zemas kvalitātes. Tā kā tas jau bija perestroikas periods, tad Lennartam Meri izdevās novērst kārtējo barbarismu.
Toties mums, valcēniešiem, toreiz nepaveicās. Rajona vadība burtiski spļāva zilu uguni, kaut atklāti acīs neko neteica. Ceļinieku priekšnieks, kuru pazinu personīgi, šķita tik ļoti pārliecināts par savu taisnību, ka bija gatavs uzsākt publisku diskusiju avīzē. Tas arī būtu noticis, bet partijas rajona komitejas otrais sekretārs aizliedza redakcijai manu viedokli publicēt. Tajā vietā vienam no žurnālistiem, kurš ļoti no visa baidījās, tika uzdots sagatavot slavējošu rakstu par palīgsaimniecības jaukumiem. Es pēc tam kolēģim sacīju: “Jāni, kā tev neriebjas rakstīt tādas cūcības?” Lāga cilvēks nosarka, pēc brītiņa nopūtās: “Bet ar pēdējo teikumu es tomēr piebildu, ka palīgsaimniecībai jāpanāk produkcijas pašizmaksas samazināšana”. Naidu viens uz otru neturējām.
***
Kopš astoņdesmito gadu vidus mana interese par dzīvo dabu ir gājusi roku rokā ar senvēstures un mitoloģijas apzināšanu. Dažam var likties dīvaini, ka iedziļināšanās sentēvu mītiskās domāšanas modelī var sekmēt arī dabas norišu izpratni, jo, gribot negribot, jānonāk pie atziņas, ka sava veida apziņa piemīt pat primitīvākajiem augiem un pat baktērijām. Es uzsveru – apziņa, nevis domāšana! Apziņa kā maza struktūrvienība no Visuma Saprāta. Tā nav tikai sena teika, ka vecos laikos koki prata runāt un pavēstīt cilvēkam tādas lietas, kas mūsdienu izpratnē piemīt tikai cilvēka smadzeņu darbībai. Bet būtībā taču teika tikai apliecina to, ka senatnē cilvēki dzīvojuši dziļā saskaņā ar dabu. Tālāk nonākam pie apziņas, ka kokiem, krūmiem un jebkuram dzīvam augam ir noteikta loma cilvēku dzīves telpas enerģētiskā harmonizēšanā. Tas pats sakāms arī par dzīvniekiem, sākot ar vislielākajiem zīdītājiem līdz pat bitēm, skudrām un sīkbūtnēm. Tautasdziesmu sacerētāji lieliski izjutuši dzīvo radību dvēseli, un vienīgi mūsdienu cilvēka pārākuma apziņa vainojama, ka šo izpratnes līmeni esam lielā mērā pazaudējuši. Bet Rainis sacīja: “Lokos atpakaļ rit laiki, un ik loks uz augšu aizved.” Ekoloģija un garīguma sakņu meklējumi ir tie līmeņi, kas mūs ved uz laiku loku spirāles nosacīto sākumpunktu.
Par senvēsturi un mitoloģiju esmu daudz rakstījis, tāpēc par šīm tēmām plašāk nerunāšu. Tomēr svētkalnu un svētakmeņu apzināšana man nav traucējusi turpināt ceļa meklējumus uz tuvību dabai. Ar gadiem ir kļuvis grūtāk “dauzīties pa pasauli”, tāpēc tagad galvenā vērība pievērsta tuvākajai apkaimei, galvenokārt savam ģimenes dārzam Vijciemā. Mana publicistika kļuva mazāk polemiska, vairāk esmu pievērsies novērojumiem un pārdzīvojumiem, kam pamatā paša darbs un eksperimenti. Šajā savas dzīves posmā, kas sakrīt ar pēcatmodas gadiem, esmu visvairāk publicējies Hedvigas kundzes avīzē, un publikāciju rakstīšanas gaitā esmu labi sapraties ar žurnālisti Ritu Blaumani. Varbūt tāpēc, ka abi esam kaut kādus gēnus iemantojuši no Ērgļu apkaimes, kas mūsu izpratnē ir viens no dievīgākajiem dabas stūrīšiem Latvijā.
Turpmāk vēl.
