Latvijā stiprs kailsals pieturas jau trīs nedēļas, un tas daudzos lauksaimniekos radījis satraukumu par rudenī iesēto ziemāju likteni.
Pēc apdrošināšanas sabiedrības “BTA Insurance Company” apkopotās informācijas, pastāvot risks, ka janvārī uznākušajā spelgonī var būt izsaluši apmēram 80 procenti no zemnieku apdrošinātajām ziemāju platībām.
Visvairāk satraukušies apdrošinātāji“BTA Insurance Company” sabiedrisko attiecību vadītāja Agnese Grīnberga atzīst, ka pērn, sējot ziemājus, liela daļa zemnieku gan izvēlējusies graudu šķirnes ar labu ziemcietību, tomēr arī tās šādā kailsalā nevar būt pilnībā pasargātas no izsalšanas. Pēc apdrošināšanas sabiedrības aplēsēm, visvairāk nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ varot ciest ziemas kviešu un rapša sējumi. Lauksaimnieki bijušā Valkas rajona teritorijā gan nav tik pesimistiski noskaņoti. “Jā, zeme ir stipri sasalusi un sniega nav daudz, taču tāda situācija tomēr ir labāka nekā tad, ja sniegs blīvā kārtā būtu noklājis zemi pirms sala iestāšanās. Turklāt vēl nav zināms, kāds būs pavasaris. Ja būs krasas temperatūras maiņas, piemēram, naktis saltas, bet dienas siltas, tad arī nekas labs nav gaidāms. Pagaidām vēl nevar zināt, cik labi vai slikti ziemāji būs pārcietuši kailsalu,” saka Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele.
Vēl neko nevar zinātArī Jērcēnu pagasta zemnieks Dainis Zuika atzīst, ka vēl grūti pateikt, vai ziema sējumiem sagādās zaudējumus vai ne. “Protams, risks pastāv, jo ziemas kvieši bez sniega var pārciest līdz 17 grādu stipru salu, bet šogad vairākas naktis gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 20 grādiem. Par kviešu un rapšu platībām, kas man kopā aptver ap 100 hektāru, es visvairāk uztraucos. Ziemas rudzi man ir tā saucamie hibrīdi, un, domāju, ka tiem šis sals nekaitēs,” spriež D. Zuika.Trikātas pagasta zemnieks Rihards Circenis, kuram ziemāji aptver 780 hektārus, uzskata, ka vismaz Plāņu un Trikātas pusē vēl pāragri spriest par zaudējumiem. “Pirms dažām dienām apbraukāju laukus. Lai arī nekāda lielā sniega nav, tomēr tā kārtiņa tīrumos ir apmēram piecus centimetrus bieza. Ar to pie pašreizējās temperatūras varētu pietikt. Rapsis izturas kārtīgi, lapiņas ir sakļāvušās kopā, tā ka vēl es nekādu traģēdiju neredzu. Tomēr katram gadījumam esmu sagatavojis sēklu rezervei, lai varētu veikt pārsēšanu, jo teorētiski graudu izsalšana ir iespējama,” skaidro R. Circenis.Ērģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons atzīst, ka pilnīgi bez zaudējumiem nevarēs iztikt. “Es pieļauju, ka vietām, it īpaši kalnaināku tīrumu augšgalā, graudi būs izsaluši, taču lielus zaudējumus neprognozēju. Man ir iesēti vietējo šķirņu graudi, kas labi panes arī bargāku ziemu, un ceru, ka viss būs labi,” apliecina V. Jansons. Savukārt Vijciema pagasta zemniece Ināra Pakalna skaidro, ka viss būs atkarīgs no tā, cik kurā vietā sasnidzis sniegs. “Vijciemā pagaidām ir neliela sniega kārtiņa, tādēļ es īpaši par sējumiem neuztraucos. Taču citviet, kur tā nav, zemniekiem, it īpaši tiem, kuri audzē rapsi, pavasaris var sagādāt kreņķus,” atzīst I. Pakalna.
