Par 1934. gada 15. maiju, Latvijas atjaunošanas – Vienotības dienu
Toreiz, pirms 85 gadiem, 1934. gada 15. maija rīts ausa dzestrs, bet ļoti saulains un gaišs. Bija arī parastas darbdienas rīts.
Es kā septiņus gadus vecs skolnieciņš mācījos Brantu sešu klašu pamatskolas 1. klasē. Tonakt pēc nakts salnas bija uzsaluši pat mazie grants zemes pikucīši uz ceļa, kuri sāpīgi spieda pastaliņās ieautās kāju pēdiņas. Rīts skolā sākās kā parasti – ar rīta lūgšanu lielajā skolas zālē. Tur pulcējāmies visi pa klasēm, grupiņās un, kājās stāvot, klausījāmies svētrunu, ko nolasīja viens no trīs skolotājiem. Kopā nodziedājām pāris garīgo dziesmu, ko uz klavierēm pavadīja skolotājs. Tolaik Brantu sešu klašu pamatskolā mācījās ap 120 skolēnu un strādāja trīs skolotāji.
Tajā tālajā 1934. gada 15. maija rītā tūliņ pēc rīta lūgšanas priekšā iznāca skolas pārzinis Bulders un pastāstīja, ka valstī ir notikusi valdības maiņa un tagad jauno valdību vadīs viens vienīgs Vadonis Kārlis Ulmanis.
Skolas pārzinis mūs, bērnus, aicināja čakli mācīties, jo mūsu Latvijai uz priekšu būšot vajadzīgi gudri cilvēki.
Vēl atmiņās acu priekšā mirklis pēc 15. maija svētbrīža, man, mazajam skolnieciņam, paceļot acis, aiz skolas zāles loga kā šodien redzu: tur laukā saules zeltā zaigojošais un plaukstošais skolas ābeļdārzs, koptie celiņi un ziedpumpurus vēl slēpjošie zaļie ziemciešu puķu stādījumi… un debess tik zila, zila un tīra.
Šī notikuma sakarā mums, skolēniem, bija jāiemācās E. Virzas dzeja, kas veltīta 15. maija notikumiem:
Sveiks Tautas Vadon’,
Sveiks saulainais maijs.
Tu tautisko ilgu piepildītājs.
Mēs kungi nu esam
Zemē dzimtajā savā,
Lai jaunlaiku devējiem
Gods un slava.
Kas tautu vieno, tas tautu ceļ,
Tik vienotībā viss zied un zeļ.
Pēc 15. maija notikumiem Latvijā sākās straujš valsts un saimnieciskais uzplaukums.
Prasmīgā Vadoņa Kārļa Ulmaņa vadībā īsā laikā pieauga tautas labklājība, veidojās saražotās produkcijas uzkrājumi, kuriem atradās veiksmīgi eksporta ceļi uz ārzemēm, visvairāk uz Angliju.
Šajā sakarībā varu pieminēt Raunas pienotavu, kas tolaik ražoja augstākās kvalitātes eksporta sviestu īpašā standarta iepakojumā. Pēc tā laika preses ziņām lasījām, ka Anglijas karaļnama ģimene brokastgaldā labprāt izvēlējusies Latvijā ražoto sviestu un mūsu bekona šķēli.
Īss bija Latvijas uzplaukuma laiks, sauktais Ulmaņlaiks. Ļoti īss – tikai seši gadi… Bet to devumu savai Tēvzemei, ko, traģiski aizejot, atstājis Kārlis Ulmanis, nevar ne apjaust, ne izmērīt. Tie ir gudri un taupīgi saimniekojot Šveices bankā noglabātie zelta krājumi, Latvijas valsts īpašums, Tēvzemes drošībai un kādreiz pienākušai nestundai bargai.
Tautas Vadonis Kārlis Ulmanis dzīvoja un domāja par savu tautu, svešs viņam bija personīgais mantkārības kults. Viņš nemīlēja spožumu, savu mūžu viņš vadīja vienkāršībā un pieticībā.
