Jau šajā mācību gadā Smiltenes ģimnāzijas skolēniem krievu valodu mācīs Vjatkas Humanitārās universitātes studenti no Krievijas. Viņiem šeit būs pedagoģiskā prakse, bet ģimnāzistiem tā būs iespēja dzirdēt un pašiem apgūt “dzīvo” krievu valodu.
Ar tik labu ziņu no Krievijas pilsētas Kirovas (senāk Vjatkas) šomēnes mājās pārradās Smiltenes ģimnāzijas delegācija: deviņi skolēni no 9. -12. klases un skolotājas Inga Savicka un Elita Tilčika.Krievi praksē – varbūt jau ziemāSmilteniešu viesošanās tālajā Krievijas pilsētā bija turpinājums Kirovas skolēnu vizītei Smiltenes ģimnāzijā šogad pavasarī. Abu pilsētu skolēnu apmaiņas braucienus organizē jauniešu organizācijas AFS vietējie aktīvisti Latvijā un Kirovā, informē Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece projektu darbā I. Savicka.Viens no galvenajiem ieguvumiem ir noslēgtais sadarbības līgums ar Vjatkas Humanitāro universitāti par viņu studentu došanos praksē uz Smiltenes ģimnāziju un projektu par mūsdienīgu, multimediālu krievu valodas mācību līdzekļu iegādi un brīvprātīgiem skolotājiem. Pirmos praktikantus skolā cer sagaidīt ierodamies nākamā gada februārī vai martā.Tas būs interesanti, jau tagad spriež tie Smiltenes ģimnāzisti, kuri šomēnes divas nedēļas viesojās Kirovā un vienā no tās skolām, Vjatkas Humanitārajā ģimnāzijā. Uz sarunu ar “Ziemeļlatviju” atnākuši Elīna Auga, Agnese Cepurīte, Lelde Jevstigņejeva, Roberts Jakovičs un Jānis Bogdanovs. Krievijā viņi jau ievērojuši atšķirības starp tur ikdienā lietoto krievu valodu un skolā stundās mācīto. Par lielāko vērtību pieredzes apmaiņas braucienā jaunieši nosauc iespēju trenēties krievu valodā un priekšstata izmaiņu par Krieviju un krieviem, kas tagad esot pats labākais. E. Tilčika cer, ka draudzība starp Smiltenes ģimnāziju un Kirovas izglītības iestādēm turpināsies. Tas ir ļoti vajadzīgs labākām zināšanām, jo krievu valodas praksi latviskajā Smiltenē iegūt nav iespējams, uzsver skolotāja. “Mūsu skolēni Kirovā novērtēja savas spējas un zināšanu līmeni krievu valodā un saprata, ka viņiem vēl daudz jāmācās.” Kirovā dzīvo LatišonokiJau minētie Smiltenes ģimnāzisti Krievijā bija pirmo reizi un mājās pārradušies tikai ar pozitīvām emocijām. Vietējo skolēnu ģimenes latviešus uzņēmušas tik viesmīlīgi, ka bijis skumji šķirties, pat negribējies brauk mājās.Tā nav taisnība, ka krievi ir negatīvi noskaņoti pret Latviju, vismaz Kirovā iepazītie cilvēki noteikti ne, uzsver jaunieši. Tautu nesaskaņas ir tikai politiķu kultivēts stereotips. “Mūsu vienaudži Krievijā ir tādi paši kā mēs un ļoti sirsnīgi cilvēki. Mūs interesē līdzīgas lietas. Vienīgā atšķirība ir valoda.”Sarunās Kirovas iedzīvotāji vairākkārt pieminējuši, ka viņu pilsētai (toreiz vēl Vjatkai) cauri uz Sibīriju braukuši ešeloni ar izsūtītajiem latviešiem. No vagoniem izmestos pusdzīvos baltiešus vietējie esot paņēmuši savā paspārnē un rūpējušies, lai viņi atveseļotos. “Nez vai tā ir nejauša sakritība, ka Kirovā dzīvo ģimene, kuru uzvārds ir Latišonoki,” spriež I. Savicka.Smiltenes ģimnāzisti arī piedalījās stundās Vjatkas Humanitārajā ģimnāzijā un ievēroja vairākas atšķirības mācību procesā. “Viņi iet uz skolu ne tā kā mēs – varbūt nedaudz atsēdēt, bet lai iegūtu izglītību. Stundās savā starpā nerunā. Mācās arī sestdienās un divās maiņās,” stāsta Elīna Auga.Iet uz skolu sešas dienas nedēļā mēs gan nevarētu, apgalvo jaunieši.Par krievu vienaudžu interesantu hobiju Roberts Jakovičs nosauc ielu sportu, piemēram, cīņas vai akrobātiku, kas notiek ar skaidām izklātos laukumos.Liels piedzīvojums visiem bijis piecu dimensiju (5D) kinoteātra apmeklējums. “Filmā viss bija reāli, pat sajūta, ka ķirbis tevi apēd. Kliedzām un spērām ar kājām,” tagad smaidot stāsta meitenes.Aizsākusies draudzība ar kiroviešiem turpināsies, cer gan skolotājas, gan skolēni. Kaut arī jau šā brauciena izdevumus sedza ģimnāzistu vecāki, tik un tā ģimenes spriežot, ka jākrāj nauda un nākamgad pašiem jādodas ciemos pie iegūtajiem draugiem uz Kirovu, vai arī jāuzņem viņi Smiltenē.
