Nu jau trešo mēnesi Valkas rajonā strādā jauna ierēdne – Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Kontroles daļas jaunākā inspektore.
Nu jau trešo mēnesi Valkas rajonā strādā jauna ierēdne – Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Kontroles daļas jaunākā inspektore. Šo amatu pilda Dzintra Skrūzmane, kuru līdz šim valcēnieši pazina kā pamatskolas skolotāju.
Viņas uzdevums ir raudzīties, kā iestādēs, uzņēmumos un tirgotavās tiek ievērots Valsts valodas likums. “Man jākontrolē, vai šajās vietās vadītāji, speciālisti un darbinieki spēj sazināties latviešu valodā, pildot profesionālos pienākumus, jo likumā noteikts, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām jālieto valsts valoda darbībās, kas skar likumīgas intereses. Esmu Vidzemes zonas inspektore, un tas nozīmē, ka man jāstrādā ne tikai Valkas, bet arī Valmieras, Cēsu un Limbažu rajonā. Līdz šim uz Valku kontrolēt Valsts valodas likuma ievērošanu brauca inspektore no Alūksnes,” stāsta Dz. Skrūzmane.
Likuma ignorētājus inspektore var arī administratīvi sodīt. Dzintra gan uzsver, ka viņas darba mērķis nav iekasēt iespējami vairāk soda naudas, bet tas, lai visās jomās cilvēki ievērotu likumā noteiktās prasības. “Es parasti vietās, kur konstatēti pārkāpumi, vispirms sastādu aktu un minu termiņu, līdz kuram nepilnības jānovērš. Ļoti priecājos par tām iestādēm un uzņēmumiem, kur līdz atkārtotai pārbaudei visi trūkumi ir novērsti. Protams, ja attiecīgā uzņēmuma vadība aizrādījumus neievēro un neko nedara, tad uzliekam naudas sodu, kas pirmajā reizē atkarībā no pārkāpuma lieluma ir no 10 līdz 25 latiem. Atkārtoti uzlikti naudas sodi jau sniedzas līdz 50 un 100 latiem. Tomēr, kā jau teicu, es par savu misiju šajā darbā uzskatu rūpes, lai visur būtu latviešu valoda, jo ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam ir tiesības visu nepieciešamo informāciju saņemt latviešu valodā,” apliecina Dz. Skrūzmane.
Jaunākā inspektore atzīst, ka trijos mēnešos Valkas rajonā pilnībā vēl ar situāciju nav iepazinusies, bet no jau redzētā secina, ka Valsts valodas likumu ievēro 75 procentos gadījumu. “Lielākoties esmu apmeklējusi veikalus un pārbaudījusi, vai visi uzraksti pircēju informēšanai un preču marķējums ir valsts valodā. Ir tirgotavas, kurās viss ir kārtībā, un ir pārdotavas, kur atklājas pa trūkumam. Līdzīga situācija ir arī citos Vidzemes rajonos,” saka Dz. Skrūzmane.
Redakcijai daži cilvēki ir sūdzējušies, ka, nopērkot importa mēbeles vai kādu sarežģītāku elektropreci, nevarot iepazīties ar montāžas un lietošanas instrukciju, jo tās rakstītas tikai ražotājvalsts valodā. “Rūpes par to, lai visas šīs instrukcijas būtu arī latviešu valodā, ir viens no maniem pienākumiem. Jūsu minētajā gadījumā cilvēkiem vispirms vajadzētu vērsties ar lūgumu izsniegt montāžas instrukciju valsts valodā pie pārdevēja vai veikala vadītāja, un viņu obligāts pienākums ir pircējus ar šo informāciju nodrošināt. Ja tas netiek darīts, jāvēršas pie manis. Es ļoti maz atrodos uz vietas, jo nedēļā jāapmeklē vairāki rajoni, bet piektdienās no pulksten 10.00 līdz 13.00 pieņemu apmeklētājus Valkas rajona padomē, 22. kabinetā,” informē Dz. Skrūzmane.
Vēlos zināt, vai problēmas Valsts valodas likuma ievērošanā neradīs viesstrādnieku pieplūdums. “Likumā ir norādīts, ka privātajos uzņēmumos īpašnieki nosaka, kādā līmenī dažādās profesijās strādājošajiem jāzina valsts valoda. Ja, piemēram, strādājošajiem nav saskares ar apkārtējās sabiedrības locekļiem, tad viņu latviešu valodas zināšanu līmeni mēs nepārbaudām,” skaidro Dz. Skrūzmane.
