Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar savu vārdu turēja, – ierodoties darba vizītē Smiltenes pagasta zemnieku saimniecībā “Rožkalni”, par politiku nerunāja, ko iepriekš solīja “Ziemeļlatvijai”. Toties gan “Rožkalnu” saimnieks Ivars Ādamsons, gan citi zemnieki no ministra saņēma iepriecinošu solījumu, proti, Smiltenes mežniecību nelikvidēs un tā savu darbu turpinās, iespējams, kā atbalsta punkts.
Tas bija aktuālākais jautājums, ko vakar “Rožkalnos”ar zemkopības ministru apsprieda biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes locekļi un Smiltenes novada domes vadība.Uz Gulbeni mežu lietās nebūs jābraucReformējot Zemkopības ministrijas pakļautībā esošo Valsts meža dienestu (VMD), ir pavīdējis variants likvidēt Smiltenes mežniecību, stāsta I. Ādamsons.“Ja Smiltenē likvidētu mežniecību, tad ar meža lietām saistītos jautājumus šās puses iedzīvotājiem vajadzētu braukt kārtot uz Gulbeni. Tas būtu laika un naudas patēriņš. Tagad ministrs apgalvoja, ka plāns likvidēt Smiltenes mežniecību nepastāv,” stāsta I. Ādamsons.Tas iepriecina arī sarunā klātesošo Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Aināru Mežuli. Arī viņu visvairāk interesēja Smiltenes mežniecības nākotne. Protestējot pret šās iestādes likvidēšanu, Smiltenes novada dome nosūtīja vēstuli Zemkopības ministrijai.“Smiltenes novadā ir vairāk nekā divarpus tūkstoši meža lietotāju, un visiem šiem cilvēkiem pēc meža ciršanas atļaujām vai citiem dokumentiem būtu jābrauc uz Gulbeni,” tādu varbūtēju pavērsienu nosoda A. Mežulis.Mežniecības likvidēs un virsmežniecībās uz to bāzes veidos īpašnieku konsultatīvos jeb informatīvos punktus, taču pēdējā plānā Smiltenē šāds punkts bija likvidēts, apliecina VMD Smiltenes mežniecības mežzine Daira Antona. “Tad uz Gulbeni būtu jābrauc ne tikai Smiltenes novada, bet arī Vijciema un Zvārtavas pagastu iedzīvotājiem. Paldies Smiltenes novada domei, kas palīdzēja izcīnīt Smiltenē šāda punkta saglabāšanu visu meža īpašnieku labā,” saka D. Antona. “Rožkalni” pievelk valstsvīrusVakar zemkopības ministrs J. Dūklavs ieradās darba vizītē arī Apes un Alūksnes novadā, kur tikās ar turienes lauksaimniekiem. Kaut arī J. Dūklavs kandidē 11. Saeimas vēlēšanās, viņš “Ziemeļlatvijai” noliedz, ka tie ir priekšvēlēšanu braucieni, jo uz laukiem dodoties regulāri – visu gadu, lai uzzinātu zemnieku domas. “Es par politiku vispār nerunāju,” piebilst ministrs. “Ziemeļlatvija” tomēr apšauba, ka šādas ministru aktivitātes īsi pirms vēlēšanām nav saistītas ar politiku, jo racionalitātes tādos izbraukumos ir maz, – esam jaunas Saeimas un Ministru kabineta gaidās un pašreizējie ministri īpaši daudz nepaspēs paveikt.Smiltenes pagasta zemnieku saimniecība “Rožkalni” J. Dūklava darba vizītē Vidzemē iekļauta kā viens no lielākajiem graudu audzēšanas uzņēmumiem Vidzemē, kas papildus sniedz lauku tūrisma pakalpojumus. Pirmais, ko J. Dūklavs apskatīja “Rožkalnos”, bija mazā lidmašīna, ar ko I. Ādamsons vizina tūristus. Pašam doties lidojumā ministram nesanāca vējainā laika dēļ. Toties J. Dūklavs pārgieza lenti, atklājot “Rožkalnu” jauno graudu pirmapstrādes angāru, kur graudus īslaicīgi uzglabās un ventilēs.“Līdz šim tāda angāra saimniecībā nebija. No tīruma vedām graudus uzreiz uz kooperatīvu Valmierā, kur rindu dēļ kombaini atradās dīkstāvē,” vajadzību pēc angāra būves pamato I. Ādamsons.J. Dūklavs nav pirmā augstā amatpersona, ko uzņem “Rožkalnu” saimnieki Līvija un Ivars Ādamsoni. Savulaik savas prezidentūras laikā šeit viesojušies Vaira Vīķe-Freiberga, bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, ekspremjers Guntars Krasts un daudzi Zemkopības ministrijas ierēdņi.“Katra šāda tikšanās ir lietderīga,” atzīst I. Ādamsons, “jo valdības amatpersonas uzzina mūsu, zemnieku, viedokli, bet mēs zinām, kādu virzību viņi saredz lauksaimniecības attīstībai.” “Rožkalnu” saimnieks uzskata, ka Latvijas lauksaimniecības nākotne būs atkarīga no zemnieku kooperācijas un Eiropas Savienības tiešmaksājumiem par hektāru. “Tie Latvijā ir zemākie visā Eiropā. Savulaik mūsu ierēdņi nepanāca, lai tā nebūtu,” secina I. Ādamsons. Platību jeb tiešmaksājumi ir galvenais risināmais jautājums, piekrīt J. Dūklavs. Par to viņš uzrunājis arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš šomēnes dosies darba vizītē uz Briseli un tur runāšot arī par tiešmaksājumiem.