Brantu pagastā pie Smiltenes pilsētas robežas kailcirte ir atļauta, un Zemkopības ministrija neredz pamatu rosināt apturēt akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mežsaimniecisko darbību tiešā pilsētas tuvumā, atbildes vēstulē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādījis vairākām institūcijām, arī Vides aizsardzības klubam.
Vides aizsardzības klubs vairāku desmitu Brantu pagasta un Smiltenes pilsētas iedzīvotāju vārdā vērsās Zemkopības ministrijā par a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) meža apsaimniekošanas metodēm (kailcirti) pie Smiltenes pilsētas robežas Rīgas ielas galā.
Sasauc izskaidrošanas sanāksmiTā ir šovasar izstrādātā un līdz galam vēl nepabeigtā galvenā cirte valsts meža masīvā Brantu pagastā, kas atrodas aiz Vidzemes ciema un Cērtenes upītes (Rīgas ielas labajā pusē, braucot virzienā uz Raunu).Arī LVM Austrumvidzemes mežsaimniecība šovasar saņēmusi Vides aizsardzības kluba vēstuli ar lūgumu uz sešiem mēnešiem apturēt galveno cirti LVM apsaimniekotajos mežos tiešā pilsētas tuvumā (10 kilometru rādiusā), ņemot vērā iedzīvotāju protestus pret intensīvo mežizstrādi Brantu pagastā pie Smiltenes pilsētas robežas un iespējamo ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos tiešā pilsētas tuvumā. Ir saņemta arī otra vēstule, ko parakstījuši 49 Brantu pagasta un Smiltenes pilsētas iedzīvotāji, paužot bažas par meža izciršanu kailcirtē Smiltenes piepilsētas teritorijā un iestājoties par zaļās zonas saglabāšanu. Proti, kailcirtē norobežotā cirsmā nocērt uzreiz visus kokus, izņemot dzīvotspējīgo paaugu un sēkliniekus (ja tādus atstāj). Lai informētu Smiltenes iedzīvotājus par LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības meža apsaimniekošanas plānu un mežu apsaimniekošanu pie Smiltenes, LVM šo otrdien Smiltenē, pašvaldības telpās, sarīkoja informatīvu sanāksmi un aicināja uz to ikvienu interesentu, ievietojot sludinājumus plašsaziņas līdzekļos. Tādu interesentu bija tikai trīs, arī jau minētās kolektīvās vēstules iniciators Brantu pagasta iedzīvotājs Valdis Rudzītis.LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Jānis Upens “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka jau minētā kailcirte Brantu pagastā ir izstrādāta ar saimnieciskajām metodēm atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam un šis meža masīvs pie pilsētas robežas nekad, arī jau pirmajā LVM mežu apsaimniekošanas plānā Smiltenes piepilsētas teritorijai 2001. – 2005. gadam nav ticis iekļauts rekreācijas jeb atpūtas zonā, kurā mežizstrāde tiek veikta saudzīgi. Meža masīva kopējā teritorija Brantu pagastā, kur veikta kailcirte, pārsniedz 100 hektārus, un šogad tur ir plānots izcirst aptuveni 10 hektārus. Visās cirsmās darbi vēl nav pabeigti.Savukārt eko mežs rekreācijai jeb cilvēku atpūtai Smiltenes pilsētas teritorijā un tās apkārtnē (galvenokārt Launkalnes pagastā pie Niedrāja ezera un Saltupiem) aizņem 1300 hektārus, kaut gan atbilstoši noteikumiem šādai meža platībai jābūt ievērojami mazākai – 100 ha, uzsver J. Upens.“Eko mežā strādājam ar saudzīgākiem meža izstrādes paņēmieniem. Ja tiek cirstas kailcirtes, tad tās nav lielas teritorijas, un arī nākamgad paredzētās divas kailcirtes aiz Niedrāja ezera tālākā gala nebūs lielas. Eko mežā ierīkojam sabiedrībai nozīmīgas atpūtas vietas, veloceliņus, pastaigu takas un tiltiņus, uzturam šās atpūtas vietas un savācam sadzīves atkritumus. Darbojamies, lai smilteniešiem būtu, kur atpūsties. Pilsētas administratīvajā teritorijā esošajos mežos strādājam tikai ar izlases cirtēm,” norāda J. Upens.
Rosina noteikt aizsargjoslasKailcirti Brantu pagastā apskatījis arī Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis, jo arī pašvaldība saņēma Vides aizsardzības kluba vēstuli.“Tur ir noticis normāls mežizstrādes process, un varbūt tagad šajā vietā samazināsies nelegāli izmesto atkritumu daudzums. Līdzšinējā pieredze rāda, ka tā notiek, ja mežs kļūst skrajāks,” saka G. Kukainis. Arī viņš norāda, ka mežizstrāde notikusi saimnieciskajā mežā, nevis rekreācijas zonā, un Smiltenes apkārtnē esot pietiekami daudz mežu, kur cilvēkiem atpūsties.V. Rudzītis pēc sanāksmes “Ziemeļlatvijai” atzīst, – LVM speciālisti šim pasākumam bija labi sagatavojušies, tomēr viņu tik un tā māc šaubas, vai tik tuvu pilsētai var veikt kailcirti, jo konkrētu atbildi uz šo jautājumu nav saņēmis. Brantēnietis uzskata, ka valstij ar likumu ir jānosaka aizsargjoslas pilsētu tuvumā viena līdz piecu kilometru rādiusā, kur mežizstrāde var notikt tikai izlases cirtēs.“Zaļais mežs ir mūsu plaušas, un mums ir vajadzīgs tīrs gaiss. Vai tiešām, izpildot biznesa plānus, nevar zāģēt kokus kaut kur tālāk? Vai arī šajā gadījumā, kad mežs tiešām bija par biezu, to tikai izkopt un atstāt skaistās priedes, kā pie Silvas, nevis nozāģēt pa tīro?” brīnās V. Rudzītis. Tāpēc viņš kopā ar dēlu Pēteri sācis vākt protestētāju parakstus un meklējis palīdzību Vides aizsardzības klubā. Rudzīšu mājas “Uplejas” atrodas dziļāk mežā, kura vietā tagad ir liels izcirtums. V. Rudzītis norāda, ka ir aizskartas arī viņa personīgās intereses, jo tagad ceļš uz mājām ar sniegu bagātā ziemā būšot grūti izbraucams – vairs nebūs dabīgās aizsargbarjeras (koku). Atbildot uz kolektīvajā vēstulē paustajiem pārmetumiem par mežu izciršanu pilsētas apkārtnē, LVM Austrumvidzemes mežsaimniecība aicina sabiedrību novērtēt to, ka mežsaimniecība (tai skaitā valsts mežu apsaimniekošana) dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un nodrošina darba vietas reģionos. Smiltenes novadā vien koksnes pārstrādē strādā seši uzņēmumi (uzskaitīti lielākie – redakcijas piezīme), mežizstrādē – četri, koksnes transportā – viens, ceļu būvē un meliorācijas atjaunošanā – seši.Latvijā pēc pēdējiem meža inventarizācijas datiem, ko veica meža pētniecības institūts “Silava”, mežs aizņem 56 procentus no teritorijas, un līdz ar to būtiska Latvijas ekonomikas daļa tiek saistīta ar mežsaimniecību un mežkopību. “Latvija nav tik bagāta valsts, lai varētu lielu platību meža atstāt bez apsaimniekošanas. Mežkopība ir dabai vistuvākais zemes apsaimniekošanas veids. Ja cilvēks bažījās, ka blakus viņa mājai ir nocirsts valsts mežs, tad pēc sešiem gadiem tur būs skaisti izkopta priežu jaunaudze un vēl pēc 10 gadiem jaunaudzē varēs lasīt bekas,” saka J. Upens.
