Vakar Valkā pēc pilsētas pensionāru kluba «Zelta rudens» ielūguma ieradās labklājības ministre Dagnija Staķe, lai uzklausītu pensionārus par viņu problēmām un informētu par paredzēto sociālajā politikā 2007. gadā.
Vakar Valkā pēc pilsētas pensionāru kluba “Zelta rudens” ielūguma ieradās labklājības ministre Dagnija Staķe, lai uzklausītu pensionārus par viņu problēmām un informētu par paredzēto sociālajā politikā 2007. gadā.
Kultūras nama zāle bija pilna pensionāru un pašvaldību darbinieku. Daudzie jautājumi, no kuriem dažus vaicātāji centās pārvērst pat diskusijā ar ministri, apliecināja, cik lielu nozīmi iedzīvotāji piešķir sociālajai politikai. Kā izteicās Valkas rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Mārīte Magone, cilvēku aktivitāte rāda, ka labklājības ministre tautai ir visvajadzīgākā valdības locekle.
D. Staķe uzsvēra, ka ministrijas nākotnes plāni ir diezgan droši, jo sociālais budžets palielinās. “Tas nozīmē, ka sociālā situācija ir stabila. Jau trešo gadu mēs pensiju izmaksāšanai neaizņemamies naudu no valsts budžeta. Pensiju nauda nav vienīgie sociālā budžeta izdevumi, no tā līdzekļi jāatvēl arī darba nespējas lapu apmaksai, dekrēta atvaļinājumu finansēšanai, pabalstiem un citiem izdevumiem. Kad es sāku pildīt ministres pienākumus, sociālajam budžetam bija parāds — vairāk nekā 86 miljoni latu. Tam, protams, bija arī objektīvi iemesli, bet, domāju, ja 1998. gadā pensijām nebūtu aprēķinātas piemaksas, tagad sociālais budžets būtu ievērojami lielāks. Tagad šis parāds ir sarucis līdz 10,6 miljoniem,” saka D. Staķe.
Labklājības ministre izskaidroja, kā tiek aprēķinātas piemaksas pensijām, un informēja, ka nākamajā gadā ministrija īstenos jaunas programmas. “Vispirms nokārtosim visus pagātnes parādus. To ļaus izdarīt sociālā budžeta palielinājums. Tas tiešām iepriecina. Pēc manām domām, līdzekļu palielinājumu veicinājis tas, ka tagad darba tirgū iesaistās pagājušā gadsimta 80. gados dzimušie. Tajā laikā dzima ļoti daudz bērnu, un nu viņi sākuši strādāt. Protams, mums jārēķinās ar to, ka arī viņi kādreiz būs tiesīgi saņemt sociālos maksājumus, tādēļ jādomā, kā no sociālā budžeta pārpalikuma veidot finanšu uzkrājumus nākotnei,” skaidro D. Staķe. Pēc ministres domām, šādi uzkrājumi ļaus turpmāk izvairīties no iekļūšanas parādos. Viņa uzsvēra, ka ministrija, aplēšot piemaksas pensijām, noteikusi mērķi apmierināt iespējami vairāk pensionāru.
Par vienu no tuvākajiem uzdevumiem ministre uzskata kompensāciju izmaksāšanu tiem pensionāriem, kuriem savulaik valsts ieturēja pensijas. “Tāda iespēja tagad ir. Tas prasīs vairāk nekā 21 miljonu latu. Ja valdībā un Saeimā šo mūsu nodomu atbalstīs, tad zaudējumu atlīdzību saņems apmēram seši tūkstoši pensionāru,” norāda labklājības ministre.
Vairāki klausītāji ieteica pensijas noteikt tikpat lielas, cik liels ir iztikas minimums. D. Staķe paskaidroja, ka pensijas neindeksē pēc iztikas minimuma summas. To pēc savas sistēmas aprēķina Finanšu ministrija. Pensijas aplēš pēc sociālā budžeta iespējām, turklāt tās ik gadu kļūst lielākas. Vēl daži interesējās, vai, piemēram, Īrijā strādājošo latviešu nodokļos samaksāto naudu ievēros, aprēķinot viņiem pensijas Latvijā. D. Staķe atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka Latvijā pensiju summā ieskaita mūsu valsts iedzīvotāju nomaksāto sociālo nodokli visās Eiropas Savienības valstīs. Līgums par to ir noslēgts arī ar Ukrainu un Kanādu. Pensionārs Ceronis Ozers gan norādīja ministrei, ka valdībai vairāk jārūpējas par ekonomikas attīstību, tad jauni darbspējīgi cilvēki neaizbrauks peļņā uz ārzemēm. D. Staķe tam piekrita, piebilstot, ka jauniešu došanās uz ārzemēm nav jāuztver tikai negatīvi. “Pēc laika šie strādnieki atgriezīsies dzimtenē un vairs nestrādās par 100 vai 120 latiem pie mūsu valsts uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijā darba devējiem vajadzēs domāt par ievērojami lielāku algu maksāšanu strādniekiem, ja viņi vēlēsies turpināt uzņēmējdarbību,” skaidro ministre.
Vēl kāda sieviete vaicāja, kādēļ strādājošajiem pensionāriem 25 procentu ienākumu nodokli aprēķina no visas pensijas. D. Staķe atbildēja, ka tas tā iekārtots sociālā taisnīguma dēļ, jo arī tiem cilvēkiem, kuri strādā divās darbavietās, minēto nodokli atvelk no abām algām. “Ja strādājošajiem pensionāriem no pensijas nodokli neatvilktu, nebūtu taisnīga konkurence, bet valsts ir ieinteresēta, lai darba tirgū ienāktu vairāk gados jaunu cilvēku,” saka D. Staķe.
Valkas rajona Invalīdu biedrības biedre Marga Klinklāva izteica neapmierinātību, ka valsts neatvēl līdzekļus nevalstisko organizāciju vadītāju algām. “Mēs, invalīdi, nespējam daudz izdarīt. Organizācijai vajadzīgs enerģisks vadītājs, kurš zinātu, uz kādām iestādēm doties, lai aizstāvētu mūsu intereses. Ja vadītājam nav algas, viņam biedrības vadībai neatliek laika, jo jādomā par iztikas pelnīšanu citur,” saka M. Klinklāva. Labklājības ministre apstiprināja, ka no valsts budžeta šāda finansējuma nevalstiskajām organizācijām nav, jo organizāciju ir ļoti daudz. Lai iegūtu naudu, jāpiedalās projektu iztrādāšanā. Dažas organizācijas par projektu īstenošanai piešķirto naudu ir varējušas izmaksāt algu līderiem, kā arī nodrošināt darbību.
Pensionāri labklājības ministres ierašanos Valkā vērtē pozitīvi. “Ministre ļoti labi izskaidroja situāciju. Protams, kāda nu tā sociālā politika ir, tāda ir — ne jau tikai viena ministre kaut ko var mainīt. Labi tas, ka viņa ir sapratusi — par jaunākajiem lēmumiem un aktualitātēm jābrauc runāt ar tautu,” saka pensionārs Jānis Ķelpe.
Intervijā “Ziemeļlatvijai” labklājības ministre Dagnija Staķe pozitīvi vērtēja Valkas rajonā līdz šim paveikto sociālajā jomā. “Te sociālie dienesti strādā ļoti rūpīgi. Sociālajiem jautājumiem lielu uzmanību pievērš gan Valkas rajona padome, gan pilsētas dome. Ir atvērts sociālās aprūpes nams, patversme, lielu uzmanību rajona pašvaldība pievērš Sedas pansionātam. Valkas dome sociālo jautājumu risināšanā ir iesaistījusies vairākos Eiropas mēroga projektos. Tas vien liecina par pozitīvu pašvaldības attieksmi sociālās jomas attīstībā,” atzīst D. Staķe.
