Jau šodien sākusies ar koncertiem un citiem sarīkojumiem, rīt Latvijā turpināsies Mātes dienas svinēšana.
Jau šodien sākusies ar koncertiem un citiem sarīkojumiem, rīt Latvijā turpināsies Mātes dienas svinēšana. Neformāli to sāk nomainīt cits nosaukums – Ģimenes diena. Tam ir pamatots iemesls.
Kad bērniņš ierodas pasaulē, viņam ir ne tikai māte, bet arī tēvs, vecvecāki, bieži vien – arī māsas vai brāļi, tantes un onkuļi (tiesa, ne vienmēr, ņemot vērā šķirto ģimeņu lielo skaitu Latvijā).
Faktiski šīs dienas centrā pat varētu būt bērns, jo viņš ir visa sākums. Karjera, sasniegumi citās jomās, nauda, vara nekad neaizstās to bagātību, kādu bērni var dot vecākiem. Tad, kad cilvēks kļūs vecs, izies ārpus aktīvas sabiedriskās dzīves un darba, šaubos, vai viņš būs vajadzīgs vēl kādam, izņemot savus bērnus un viņu bērnus. Un arī ne vienmēr. Nesen kolēģe bija kapsētā pie Sedas veco ļaužu pansionāta, kurā kopā ar vientuļiem cilvēkiem esot apbedīti arī dzīvu bērnu vecāki un kuru kopiņas neviens neierodoties apraudzīt.
Šīs nav tās priecīgākās pārdomas pirms rītdienas svētkiem. Taču Mātes diena ir mirklis, kad vajadzētu padomāt par ģimeni kā vērtību. Ir saprotami, ja ļaudis vēlas dzīvot labi un tāpēc daudz strādā, lai nopelnītu daudz naudas. Taču cik bieži viņi var pabūt kopā ar saviem bērniem? Lai attiecības būtu sirsnīgas, atvērtas savstarpējai uzticībai, tad mamma un tētis nevar būt savam bērnam tikai vecāks, kurš par viņu gādā materiāli (apģērbj, ēdina, pērk mantas). Viņam jau no sākuma jābūt bērna draugam, kuram ir brīvs laiks savai atvasei. Īstu draudzību un mīlestību nevar nopirkt.
