Nereti tautas pasakas beidzas ar vārdiem: viņi apprecējās un dzīvoja laimīgi. Tā nudien ir ar smilteniešiem Mirdzu un Jēkabu Rusoviem, kurus mīlestība ir apbūrusi vairāk nekā sešdesmit gadus. Jaunībā viņi satikās pavisam nejauši, tomēr ar katru nākamo dienu pārliecinājās, ka kāds augstāks spēks viņus radījis vienu otram. “Ja viņš smaidīja un priecājās, es priecājos līdzi, ja viņš bēdājās, es arī, un tā mēs kopā esam kā viens vesels,” saka Mirdza.Ballē nolūko savu īsto, vienīgoSaticīgais pāris nāk no Jaunpiebalgas. Toreiz 26 gadus vecais vīrietis spēlēja amatieru teātrī. Jaunpiebalgas tautas nama apmeklētājus ar izrādi priecēja vietējie pašdarbnieki, viņu vidū arī Jēkabs. Savukārt pēc tam visi ļāvās balles dejām. Pie zāles durvīm stāvēja astoņpadsmitgadīgā Mirdza, kuras acu skatiens vienā mirklī pievērsās staltam jauneklim, kurš pāri visai zālei nāca viņas virzienā. “Tas bija viņš, Jēkabs! Nāca mani uzlūgt uz deju. Biju drusku izbrīnīta, kāpēc tieši mani. Bet ar to pašu arī pietika, iepazināmies, iemīlējāmies un tā joprojām esam viens otram,” liktenīgo satikšanos atceras Mirdza.Nepagāja ne ilgs laiks, kad abu mīlestība bija tik spēcīga, ka nolēma mīt gredzenus. Kāzas bija vienkāršas. “Draugam bija zirgs un rati. Sēdāmies iekšā ar lieciniekiem un braucām sarakstīties. Tādas arī bija mūsu kāzas. Ā! Šampanieša pudeli paķēru līdzi. Toreiz jau bija grūti dabūt šampanieti. Neatceros kā, bet man to izdevās iegūt,” atceras Jēkabs. Mirdza viņu papildina: “Pēc tam gan pasēdējām pie galda kuplā skaitā, jo sanāca visi mājas iemītnieki. Mūsu bija daudz.”Mīlestības pārņemtais pāris kādu laiku pēc kāzām pārcēlās uz dzīvi Smiltenē. Viņu laulībā piedzima trīs bērni Līga, Egils un Iveta.Laimīga un saticīga ģimeneMirdza un Jēkabs stāsta, ka, lai nodzīvotu ilgi un laimīgi kopā, nepietiek tikai ar mīlestību, jāprot arī sadzīvot. Raksturos abi ir dažādi, bet tas esot labi, jo viens otru nemitīgi varot papildināt. Pāris atklāj, ka, protams, ne vienmēr ir bijis ideāli. Nevarot pie katra mazākā strīda pagriezt muguru un teikt, es eju projām. Izrunāšanās un atklātība tikai stiprinot laulību. Agrāk mājās katram bijuši savi pienākumi, bet, kļūstot vecākiem un pasliktinoties veselībai, cienījamais pāris daudzas lietas paveic kopā. “Katru dienu ejam pastaigāties. Parasti ieķeros vīram elkonī, jo tā jūtos drošāk. Tad nu izskatāmies kā tāds jauns pārītis,” smej smilteniete. Vēl viena kopīga un iemīļota nodarbe ir dārza darbi. Mirdzai un Jēkabam ļoti patīk rušināties pa dārzu. Tajā aug tomāti, dažādas ogas un zaļumi, arī ābeles “Ir daudz patīkamāk un veselīgāk uzturā lietot pašu izaudzētus labumus. Dārza darbos čaklāks ir vīrs, jo smagus darbus es nevaru paveikt. Toties es pēc kārtīgi padarīta darba pagatavoju gardu maltīti. Laikam jau tā ir, ka vecums nenāk viens, līdz ar to nāk dažādas kaites. Tad nu viens otru balstām,” stāsta Mirdza.Liels atbalsts abiem ir bērni un mazbērni, kuri viņus nepārtraukti lutinot. “Mums ir paveicies ar tik labiem bērniem un mazbērniem. Vienmēr mums piezvana, atbrauc ciemos. Šogad sanācis tā, ka gandrīz katrs no tuvajiem mums pasūtījis kādu avīzi vai žurnālu. Lasot varam smelties idejas dārzam un gūt padomus, kā labāk rūpēties par veselību. Lutina mūs! Jaunie māk arī pārsteigt,” stāsta pāris.Sešdesmit sarkanas rozesTikpat īpašs notikums kā precības, Rusovu pārim bija 60 gadu kāzu jubileja jeb Dimanta kāzas. Bērni un mazbērni bija sagādājuši neaizmirstamu pārsteigumu. „Viss sākās ar sešdesmit sarkanām rozēm un izpušķotu auto, gluži kā mūsdienu kāzās. Bērni jau vilka uz zoba, jo izskatījās tā, ka mēs precētos vēlreiz. Mūs aizveda uz Kāzu muzeju, tur sagaidīja dažādi uzdevumi un mīlestības iela. Pēc tam braucām uz vietu, kur apprecējāmies. Tas bija saviļņojošs brīdis,” saka Mirdza.Daudz skaistu brīžu smilteniete ar vīru novēl visiem pāriem. Viņi zina, ka rīt ir visu mīlētāju diena. “Man nav nekas pret šiem svētkiem, bet tie vairāk domāti jauniem cilvēkiem. Mēs Valentīndienu neatzīmēsim, bet jaunie gan lai priecājas un svin, un satiek to īsto vienīgo,” sirsnīgi teic Mirdza.
Par Mirdzu un Jēkabu Rusoviem
Mirdzai Jēkabs iepatikās, jo bija stalts, strādīgs un gudrs. Savukārt Jēkabu apbūra Mirdzas šarms. Astoņu gadu starpība viņus nemulsinājaVisvairāk lepojas: ar to, ka bērni – Līga, Egils un Iveta – ir izauguši par kārtīgiem cilvēkiem un ir laimīgi precējušies, kā arī izveidojuši savas ģimenes. Īpaši mīļi ir abi mazbērni Liene, Miks, Aina, Līga un LiānaLaimīgus padara: saticība tuvāko cilvēku starpāVisvairāk vēlas: lai būtu laba veselībaPaziņas par abiem: foršs pārītis, kādu mūsdienas reti kur var sastapt. Viņi vienmēr ir smaidīgi, laipni un draudzīgi pret visiem – kaimiņiem, paziņām, radiem un arī nepazīstamiem cilvēkiem. Mirdzas un Jēkaba attiecības visus šos gadus ir cēlas, sirsnīguma un harmonijas piepildītas. Šie cilvēki vienkārši ir apbrīnas vērti
