Atcerieties, ka visam uz pasaules ir sava nozīme! Gan lietum ūdens baļļā, gan tam, ka nepaspēji iekāpt vilcienā, gan zibenim no skaidrām debesīm, gan saules zaķim vēja tīklā. Un arī Tu te esi, jo tā vajag, ir kādam neskaitāmi labāk dzīvot, ja Tu blakus… Vajag, lai Tu kādam ticētu un kāds ticētu Tev; Lai Tu kādu gaidītu, kāds gaidītu Tevi; Vajag, lai Tu kādu mīlētu, kāds mīlētu Tevi! Šīs rindas portāla draugiem.lv sadaļā “iesaku citiem” ierakstījusi 22 gadus vecā grundzāliete Lāsma Kukaine. Meitene, kura nebaidās saskarties ar grūtībām, izvēloties iet pa vieglāko ceļu, netiecas pēc vieglprātīgas un bezrūpīgas dzīves, nesajūsminās, ka tuvojas nedēļas nogale un ballītes var sākties. Lāsmu es apbrīnoju. Viņas darba spējas un mīlestība, gaišums, ko izstaro, un miers, kas valda, sarunājoties ar jaunieti. Divdesmit gadu vecumā viņa sāka strādāt Alūksnes rajona bērnu sociālajā aprūpes centrā “Gaujiena” (agrāk – bērnunams/patversme). Tā bija pašas izvēle. Augstskolā, rakstot kvalifikācijas darbu par bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu integrēšanu vispārizglītojošās skolās, L. Kukainei radās vēlme apjaust reālo situāciju, strādājot ar īpašajiem bērniem.Tik tiešām, visam uz pasaules ir sava nozīmē. Tāpat arī Lāsmai šis darbs. Tas viņai ļauj uz dzīvi skatīties caur citu skatupunktu, vairot mīlestību un ticību cilvēkos. “Tas ir mans aicinājums,” saka jauniete. Bez saviem tiešajiem darba pienākumiem grundzāliete pērn vasaru savas ģimenes mājās ļāva pavadīt vienam no aprūpes centra bērniem. Iespējams, ka tas notiks arī šovasar, kad dzīvi laukos iepazīs kāds cits bērniņš.Uz pusslodzi neprototTagad Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pēdējā kursa studente savu dzīvi cieši saistījusi ar bērniem ar īpašām vajadzībām un tādiem, kuriem nav vecāku vai viņi vienkārši nav spējīgi/negrib audzināt savas atvases. Viņa stāsta, ka neprot strādāt un mīlēt uz pusslodzi. “Kvalifikācijas darbs augstskolā un Gaujiena lielākoties ir saistīts. Mani vienmēr ir interesējusi speciālā pedagoģija. Gribēju zināt, kāpēc piedzimst cilvēki ar veselības problēmām, kā viņiem var palīdzēt. Tāpēc, lai vieglāk būtu uzrakstīt darbu, gribēju kādu laiku pastrādāt ar īpašajiem bērniem. Nāca piedāvājums strādāt Gaujienas bērnunamā. Uzreiz aizbraucu, uzrakstīju iesniegumu un nākamajā dienā sāku. Domāju pastrādāt tikai kādu laiciņu, bet tagad viss iegrozījies pavisam citādāk. Mani varētu izmest, citādi šo vietu nepametīšu,” saka L. Kukaine.Grundzāliete vēl šodien spilgti atceras savu pirmo darba dienu. “Gaujienā” viņa pamanījusi meitenīti ratiņkrēslā. “Domāju, kā nu tagad varēšu visu izdarīt. Tomēr desmit gadu vecs bērns nav tik viegls kā zīdainis, lai visur varētu aiznest. Izrādījās, ka meitenīte pati visu mēģināja izdarīt. Viņa rāpus vajadzīgo padarīja vēl labāk nekā vesels bērns. No tā laika sāku šos bērnus apbrīnot,” atzīst studente. Un nevar nenoticēt Lāsmas teiktajam. Kad runā par bērnunamā dzīvojošajiem, viņai burtiski acis mirdz un saviļņojums jūtams, izdvešot vārdus pār lūpām.Izaug kopā ar bērniemDarbā sociālās aprūpes centrā divas dienas ir jāstrādā, bet trīs brīvas. Neatkarīgi no tā, vai ir brīvdienas un svētku dienas. Sākumā nācies pie visa pierast. Saprast, kāpēc vecāki pametuši savus bērnus, kāda ir dzīve bērnunamā, kā pasauli uztver bērni ar īpašām vajadzībām. Katram savs raksturiņš, niķi un stiķi. “Bet tie bērni dod tādu riktīgu mīlestību. Visi uzreiz tevi grib paņemt pie rokas un izvadāt pa telpām. Bet pēc tam parādījās tās emocijas, kad katru iepazīst tuvāk. Saproti, ka tik viegli nav. Ir vecāki, kuri apciemo bērnus, zvana. Vieniem tētis brauc ik pa pāris nedēļām un ved saldumus. Var redzēt, ka viņš viņus mīl. Bet tie apstākļi izveidojušies tādi, ka nevar pats bērnus uzturēt. Citi prasa, kāpēc man nebrauc tētis, kur viņš ir. Tagad esmu pieradusi, bet sākumā bija grūti. Mīļš ir katrs,” stāsta bērnunama darbiniece. Bieži vien Lāsma ar šiem bērniem svin kopā svētkus, bērnunamā gatavojot kopīgu maltīti, rotaļājoties vai vienkārši aprunājoties. Audzinātājas viņiem ir gluži kā mīloši un gādīgi vecāki, ko patiesībā pelnījis ikviens.Grundzāliete atzīst, ka, esot līdzās šiem bērniem, viņas iekšējā pasaule ir izmainījusies. Garīgā bagātība izaug, esot kopā ar īpašajiem bērniņiem.Ir jāmācās kopā ar visiemViens no Lāsmas studiju noslēguma darba uzdevumiem bija noskaidrot, kas kavē integrēt bērnus ar īpašām vajadzībām sabiedrībā un kas liedz viņiem mācīties vispārizglītojošās skolās. Lāsma ir pārliecināta, ka tas ir iespējams un ļoti vēlams. “Ir jāveic integrācija. Kas visus šos gadus to ir bremzējis? Viens no iemesliem ir – sabiedrība negrib saprast to, ka ir savādāki cilvēki. Veselo bērnu vecāki negrib, ka viņu atvases mācītos kopā ar īpašo bērnu. Ģimenēs par to būtu jārunā. Pamazām viss notiek uz pozitīvo pusi. Paskatieties, cik daudz ir projektu. Viens no tiem ir Labestības diena,” domā L. Kukaine. Viņa tic, ka cilvēki kļūs pieņemošāki un līdzjūtīgāki.Atvēl savu māju siltumuLāsmas nodarbošanos un aicinājumu neapšaubāmi atbalsta viņas ģimene. Mamma tajā visā arī esot dziļi iekšā. Bieži braucot uz “Gaujienu” ciemos. “Pagājušajā vasarā nolēmām, ka mūsu lauku mājās varētu dzīvot arī 13 gadus vecs bērnunama iemītnieks. Laukos darāmā nekad neaptrūkstas. Mans brālis viņam bija par piemēru. Puisis visu laiku turējās līdzās un skatījās, kas un kā darāms. Viņš man tikai atskaitījās kā savai skolotājai. Ar pusaudzi manai ģimenei izveidojās īpaša saikne. Puisis mūs apciemo arī svētkos. Kad tikāmies darbā, viņš vienmēr teica, Lāsmiņ, pasveicini mammu, tēti un brāli,” klāsta grundzāliete.Iespējams, ka arī šogad kāds vasaru izbaudīs Kukaiņu ģimenes mājās Grundzāles pagastā. Lāsma ar mammu gribot kādu mazu meitenīti, ar kuru varētu uķināties. “Ja paņemsim, tad tas noteikti būs jūlijā, kad man pašai ir atvaļinājums. Tad varēšu laiku veltīt tam bērniņam,” saviļņota ir 22 gadus vecā meitene. Tas Lāsmai nesagādā grūtības. Viņa zina, ka kādam ir vajadzīga, kāda bērna sirds sauc pēc siltuma, drošības un mīlestības. Grundzāliete ar savu darbu apliecina, ka ir spējīga to dot.
Fakti
Vārds, uzvārds: Lāsma KukaineVecums: 22 gadiNodarbošanās: studē pedagoģiju un strādā bērnunamāPar sevi saka: Esmu sapratusi, ka neviens nav Tavu asaru vērts! Bet tie, kas ir – tie nekad neliks Tev raudāt!Intereses: Patīk dejot, dziedāt un savas emocijas izteikt, rakstot tās dzejas rindās Draugi par Lāsmu: satriecoša draudzenīte; neizliekas par to, kas nav; jauka un ļoti mīļaCitiem iesaka: Esiet vienmēr patiesi!
