Trešdien miežu pļauja sākās Palsmanes pagasta zemnieku saimniecībā “Atvases”.
Trešdien miežu pļauja sākās Palsmanes pagasta zemnieku saimniecībā “Atvases”.
“Labība ir tik sausa, ka ilgāk vairs nav ko gaidīt. Pļauja ir apmēram pusē. Ir neliels uztraukums, kāds turpmāk būs laiks,” vakar sprieda zemnieku saimniecības “Atvases” vadītājs Gatis Zeibots.
“Atvašu” galvenais darbības virziens tomēr ir piena lopkopība, nevis graudkopība. Šogad 30 hektāru lielā platībā audzētos miežus un auzas saimniecība izmantos lopbarībai jeb, kā saka Gatis, “viss iet caur kūti”. “Graudus pārdevām iepriekšējos gados. Ja pašiem nav savas kaltes, tad nav viegli visu koordinēt.”
Labības pļauju Gatis un arī citi Palsmanes pagasta zemnieki saskaņo ar lauksaimniecības uzņēmumu SIA “Palsmane”, kas atvēl izmantot savu kalti arī pagasta graudaudzētājiem.
Pirms diviem gadiem Zeiboti nopirka paši savu kombainu. Šogad lielākie ieguldījumi plānoti liellopu fermā. Gatis uzrakstījis projektu Eiropas Savienības finansētam pasākumam “Standartu ieviešana” lopkopības nozarē, kas jau ir apstiprināts un tiek īstenots praksē. Saimniecības fermā ierīkos slaukšanas zāli ar piena vadu. Visas iekārtas būs jaunas. “Ir doma paplašināt ražošanu, lai kūts ar laiku būtu pilna,” piebilst Gatis. Viņš spriež, ka standarta ieviešana ir vajadzīga, lai pienu varētu realizēt bez bažām.
“Atvasēs” pašlaik ir 23 slaucamas govis — gan Latvijas brūnās, gan melnraibās. Pienu Zeiboti pārdod akciju sabiedrībai “Valmieras piens”. Pirms tam saimniecība sadarbojās ar uzņēmumu “Rankas piens”. Palsmanes puses zemnieki atzīst, ka viņiem ir izvēles iespēja, ar kuru piena pārstrādes uzņēmumu slēgt līgumu. Pa šo pusi kursē gan “Valmieras piena”, gan “Rankas piena”, gan “Smiltenes piena”, gan Rīgas piena kombināta automašīnas. Tiesa, kā piebilst Gatis, lai izvēlētos pārstrādes uzņēmumu, saimniecībai jāpiedāvā piens ne jau divās kannās, bet daudz lielākos apjomos.
Par piena iepirkuma cenām “Atvašu” vadītājs nežēlojas. Tās esot normālas. Lai saņemtu lielāku piena naudu, daudz kas ir atkarīgs no pašiem zemniekiem, piemēram, jāmācās, kā panākt lielākus piena izslaukumus un sasniegt kvalitāti. Pagājušajā gadā “Atvasēs” paņemtas rupjās lopbarības analīzes, sastādītas barības devas, un drīz vien bijis jūtams rezultāts. Ja govis pareizi ēdina, tad izslaukums palielinās gandrīz par trešdaļu, atzīst Gatis.
Lopbarībai viņš šovasar salicis skābbarību bedrē un sapļāvis sienu. Skābbarība ruļļos zemniekam nešķiet labākais variants. Viņš saka, ka šī tehnoloģija ir dārgāka, turklāt ziemā ruļļi sasalst un ar izbarošanu lopiem rodas problēmas.
Gatis priecājas, ka izdevies saņemt daļēji naturālajām saimniecībām paredzēto atbalstu. Atbalsta apjoms ir viens tūkstotis eiro gadā. Šī summa tiek maksāta piecus gadus pēc kārtas. “Pirmo tūkstoti eiro jau saņēmām. Par šo naudu gādājam tehniku. Nedaudz paredzēts fermas remontam. Protams, lai uzrakstītu projektu, ir liels darbs ar papīriem, taču kopumā tas nav nekas pārāk sarežģīts,” spriež zemnieks.
