Pirms nedēļas «Ziemeļlatvijā» bija publikācija, kurā Valkas domes speciālisti izsacīja sarūgtinājumu par Austrumvidzemes mežsaimniecības nocirsto sanitāro kailcirti pie Zāģezera.
Pirms nedēļas “Ziemeļlatvijā” bija publikācija, kurā Valkas domes speciālisti izsacīja sarūgtinājumu par Austrumvidzemes mežsaimniecības nocirsto sanitāro kailcirti pie Zāģezera. Mežsaimniecības speciālistiem par to ir savs viedoklis.
Iecirkņa priekšnieks Agris Smilga ir tas speciālists, kurš pieņem lēmumus, kad un ko cirst, kā, ko un kad stādīt. Patiesībā šis lēmums ir atkarīgs no četru meža speciālistu viedokļa. Ja kaut vienam ir būtiski iebildumi par ciršanas lietderību, sanitārā kailcirte nenotiek.
“Mums ir cieša sadarbība ar Valkas domi. Protams, kādreiz var rasties arī pārpratumi, bet šis nav tas gadījums. Ar domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Līgu Miezi esam tikušies divas reizes. Smiltenes un Strenču domes ir bijušas aktīvākas, tāpēc pērn un aizpagājušajā gadā esam izstrādājuši pilsētas teritorijā esošo mežu apsaimniekošanas plānu. Šogad taps plāns Valkai. L. Mieze ir ieinteresēta šā plāna izstrādāšanā, jo meži aizņem lielu pilsētas daļu,” skaidro valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības vides speciāliste Inese Gulbe. Viņa uzskata, ka domes sniegtā informācija par veidojamo tūrisma taku Valkā gar Pedeli bija nenoteikta. Protams, ideja par tās iespējamo izveidi bija zināma. 9. maijā ar šīs takas maršrutu bija iespējams iepazīties plašākai sabiedrībai. Tur bija uzaicināta arī I. Gulbe.
Valsts mežu teritoriju šī taka skar tikai vienā punktā, tā saucamajā sarkano klinšu rajonā. Ejot pret straumi Zāģezera virzienā, taka virzās gar upes labo pusi. Zemā ūdenslīmeņa laikā, lecot no akmens uz akmeni, upi var šķērsot sausām kājām. Sarkano klinšu rajonā ir plānots uzbūvēt tiltiņu. “Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā upes krastā paredzēts ierīkot kāpnes un vietu tūristu atpūtai.
“Izcirtums un dabas taka nav cieši saistīti. Koku izciršana bija nepieciešama vējgāžu postījumu dēļ. Tā bija egļu, nevis priežu audze. Šajā vietā jau iepriekš bija daudz kritušu koku un veidojās audze ar mazvērtīgām koku sugām — alksni, apsi un līdzīgām,” stāsta mežizstrādes iecirkņa priekšnieks A. Smilga. Ir izstrādāts turpmākais plāns par sanitārās kailcirtes apsaimniekošanu. Plāns ir iesniegts Valkas domei. Nocirsto mežu atjaunos ar priedēm un dekoratīvajām lapkoku sugām. To saskaņos ar domi vai pilsētas dārznieku. Šo darbu paredzēts veikt nākamgad Meža dienās. Ja pilsētniekiem ir kādi ierosinājumi saistībā ar šo mežu, viņi var vērsties gan pilsētas domē, gan Austrumvidzemes mežsaimniecībā, kas ir atvērta sadarbībai.
Valsts meža teritorijā ir noasfaltēts laukums. Tur kādreiz ir notikušas sporta aktivitātes. “Mēs sadarbībā ar domi šo vietu centīsimies sakārtot. Tas, kā to izdarīt, vēl jālemj,” stāsta A. Smilga. Viņš atzīst, ka izcirtums neizskatās pievilcīgs. I. Gulbe iebilst, ka šī vieta nebija skaista arī pirms ciršanas, jo tur bija daudz nolauztu un sausu koku. Priežu tur bija ļoti maz. Iecirkņa priekšnieks uzskata, ka var diskutēt par to, vai vēl kāda priede bija atstājama. Vērtīgākās priedes cirsmā ir saglabātas. Lietas būtību tas nemaina, un tagad jādara viss, lai šajā vietā pēc iespējas ātrāk izveidotu ainaviski pievilcīgu mežu.
“Pilsētas teritorijā kailcirtes parasti necērt. Plānojot ciršanu sabiedrībai nozīmīgos mežos, parasti iedzīvotājiem tiek jautāts, vai tas ir lietderīgi, bet šajā gadījumā mežs kļuva sabiedrībai bīstams, jo sausie un šķībie koki apdraud cilvēku dzīvību. Meža nociršana bija piespiedu pasākums un vētras postījumu novākšana. Tie džungļi pilsētas teritorijā bija arī labvēlīga ērču vairošanās vieta,” skaidro vides speciāliste.
