Saskarsmes konsultante Anita Rošāne: “Pašapziņas un pašvērtējuma aizsākums meklējams bērnībā.
Saskarsmes konsultante Anita Rošāne:
“Pašapziņas un pašvērtējuma aizsākums meklējams bērnībā. Kurš gan no vecākiem neatceras mazuļa pirmās pašapziņas izpausmes, kad aptuveni divu gadu vecumā viņš iemācās vārdiņu “es”? Tālāk seko “es pats”, kas signalizē par pašapziņas procesa aizsākumu. Bērnam līdz divu gadu vecumam pašapziņa vēl nepiemīt — mazais sevi vēl nepazīst ne spogulī, ne fotogrāfijās.
Krasas pārmaiņas notiek pusaudža vecumā. Tīņu posmam raksturīgas nozīmīgas personības izmaiņas — gan fiziskas, gan garīgas. Arī vēlāk, kļūstot pieaugušiem, saglabājas pašapziņas attīstības tendence.
Pozitīvs pašvērtējums ir cieši saistīts ar pašapziņu, jo jēdziens “pašcieņa” raksturo cilvēka attieksmi pret sevi. Cilvēki nemitīgi salīdzina sevi ar citiem un izdara secinājumus. Jāpiebilst, ka pašvērtējums mēdz būt gan paaugstināts, gan pazemināts. Sarežģījumi var būt gan vienā, gan otrā gadījumā.
Ļoti liela nozīme ir vecākiem, jo bērna domas par sevi sākotnēji tiek veidotas, balstoties uz citu domām par viņu. Lai bērns izaugtu par pārliecinātu personību, viņš jāmudina uz pašizpausmi, nevis visu laiku jā aizliedz, nemitīgi noliekot robežas ar vārdu “nedrīkst”. Tā var izveidoties ļoti zems pašvērtējums, kura sekas ir kompleksi, ar kuriem nākas cīnīties visu mūžu.
