Vēl tikai divas dienas līdz nākamajam gadam. Jau izsenis jauns gads daudziem sākas ar jaunām cerībām un arī ar jaunām apņemšanām, vēlmēm un mērķiem. Sev jaunus mērķus un apņemšanās uzstāda gan skolas vecuma bērni, gan jaunieši un pieaugušie. Vieni tos vienkārši iedomājas un patur prātā, citi, precīzi definējot punktu pa punktam, ieraksta savā plānotājā vai piezīmju blociņā. Ir arī tādi, kuri ironizē, ka viņu jaunā gada apņemšanās šoreiz būs neko neapņemties. Mēdz teikt – katrā jokā ir daļa patiesības. Pienāk jaunais gads un jāsāk īstenot savas apņemšanās, bet tas ne vienmēr izdodas. Par maz gribasspēka, laika, slinkums, bet var būt naudas trūkums?! “Ziemeļlatvija” uzrunāja vairākus vietējā sabiedrībā zināmus cilvēkus, lai noskaidrotu, kāda ir viņu jaunā gada apņemšanās, kāpēc tādas nepieciešamas un vai izdodas iecerēto sasniegt.
Visu laiku desmit populārākās
jaunā gada apņemšanās:
• zaudēt svaru, iegūt skaistu un veselīgu augumu
• nopelnīt vairāk naudas/iekrāt to/dzēst parādus
• atmest smēķēšanu
• vairāk laika pavadīt kopā ar savu ģimeni
• atrast labāku darbu
• mazāk lietot alkoholu vai pārstāt to lietot vispār
• vairāk izglītoties, iegūt jaunas prasmes un zināšanas
• mazāk stresot
• vairāk nodarboties ar sportu un to darīt regulāri
• beidzot aizbraukt sen kārotā ceļojumā
Nodomāja par rudu kaķi un pie tāda arī tika
Linda Karlsone,
Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja
Katru gadu kaut ko apņemos. Man vislabāk nostrādā, ja izveidoju kolāžas uz A4 lapas un pielieku tās redzamā vietā. Viena man ir darbam, otra mājās. Kolāžas taisu apmēram septiņus gadus, un esmu ievērojusi, ka tādas top arī maniem bērniem. Arī vienam otram kolēģim esmu ko tādu manījusi.
Nākamajā gadā manā darbavietas kolāžā centrālo vietu ieņems pastaigu takas vietas izveide ap Bilskas ezeru un vēl tur būs skaista, izremontēta Birzuļu tautas nama zāle. Tāpat jaunajā kolāžā redzu akreditētu Smiltenes novada muzeju Mēru muižā ar pastāvīgām ekspozīcijām.
Mājas kolāžā – vēlos, lai varētu dzīvot saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli. Sasniegt apmierinātības sajūtu, lai visiem ģimenes locekļiem un tuviniekiem ir laba veselība – tas ir pamats, uz kā balstās ģimenes laime un saskaņa.
Kolāžas veidoju no dažādiem attēliem, vārdiem un saukļiem, kas izgriezti no veciem žurnāliem un avīzēm. Protams, ne jau viss simtprocentīgi piepildās, bet, ja vismaz daļa ir īstenojusies, varu būt apmierināta. Interesanti ir aplūkot iepriekšējo gadu kolāžas, apskatīties, kā mainījušās prioritātes un vēlmes, kas piepildījies un kas vēl ne. Agrāk vairāk bija materiālas lietas, tagad garīgas. Izvirzot sev mērķi, ir daudz vieglāk dzīvot. Ja ir skaidrs mērķis, rodas arī iespēja, kā pie tā tikt. Vienu gan es varu pateikt, kaut ko vēloties, jābūt apdomīgam. Šogad uz vienas kolāžas man bija ruds kaķis, to arī dabūju. Vēl man bija uzlīmēti truši, tie šogad ļoti savairojušies. No 2016. gada vēlmēm arī darbā daudzas ir piepildījušās. Piemēram, pagastā šogad ir sadzimuši daudz bērniņu, visi pašdarbības kolektīvi turpina darboties. Vislielākais prieks ir par jauniešu deju kolektīvu, kas vienu brīdi bija uz izjukšanas robežas.
Noslēgumā gribu pateikt, ka, uzkrājot dzīves pieredzi, daudz vairāk esmu iemācījusies priecāties par lietām, kas mums jau ir, un aizvien mazāk tās ir materiālas.
Rakstītais aizved uz Taizemi
Rita Zeltīte Treisnere, biedrības “Kāre” priekšsēdētāja
Vienā gadā 31. decembra pusnaktī mājās biju viena pati. Paņēmu sarkanu papīru un uz tā uzrakstīju, ko vēlos. Ļoti vēlējos aizbraukt ceļojumā un, ticiet vai ne, jaunajā gadā man pavisam nejauši radās iespēja un tā laime doties ceļojumā uz Taizemi. Uz lapas nebiju minējusi konkrētu valsti, taču kaut kur zemapziņā bija iesēdusies Taizeme. Atceros, ka Velga Graumane man stāstīja, cik šī zeme ir skaista, taču vienmēr to vēmi noliku malā, apzinoties, ka tā ir dārga. Tagad varu teikt, cik tas bija interesants brauciens ar daudziem piedzīvojumiem. Skatos fotogrāfijas no šīs ekskursijas un mani pārņem jaukas atmiņas.Esmu tāds cilvēks, kurš, kaut ko ievēloties vai apņemoties, to skaļi nevienam nesaka, pirms viss nav piepildījies. Ja esmu savu vēlmi izteikusi skaļi, mani pārņem sajūta, ka tas jau ir noticis un tāpēc nepiepildīsies. Sarkano konvertu, kurā ierakstītas vēlmes, var vērt vaļā uz Jāņiem vai arī pēc gada un pēc tam rakstīt nākamās. Tā ir katra paša izvēle. Šo ideju aizguvu, izlasot vienu rakstu.Man patīk arī papētīt “Astroloģijas” žurnālā rakstītais par sava horoskopa un dzimšanas gada zīmi. Piemēram, ja tajā rakstīts, ka nākamais gads man nebūs veiksmīgs, tad domāju, ko varētu tajā uzlabot.
Ja ievēlies, tad īsteno tagad
Lelde Sprancmane, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra tūrisma speciāliste, aizrauj fotografēšana
Godīgi sakot, pēdējos pāris gadus man vispār nav bijušas jaunā gada apņemšanās. Tādas man vairāk bija pamatskolas un vidusskolas vecumā. Ierastākā apņemšanās bija nākamajā gadā uzlabot savas sekmes, kas gandrīz nekad neīstenojās. Bet šobrīd īsti par šo tēmu neesmu aizdomājusies. Liekas, tolaik tam tika pievērsta lielāka nozīme – nāk jaunais gads, kaut kas ir jāizdomā, ko varētu darīt. Uzskatu, ja kaut ko vēlies, tad to vajag darīt tagad un uzreiz, nevis gaidīt Vecgada vakaru, lai ievēlētos savu vēlēšanos. Citādāk tā var nepiepildīties. Protams, ir jau arī man dažas vēlēšanās. Domāju par to, kā labāk pabeigt augstskolu, vai kaut kur aizbraukt, apmeklēt kādu koncertu. Vēlmes ir ikdienišķas. Man šķiet, ka vēlmju, apņemšanās un sapņu īstenošana ir atkarīga no gribasspēka. Jāsaprot, cik ļoti mēs to vēlamies. Jāatzīst, ka tagad gribasspēks ir lielāks un visu daudz labāk sanāk īstenot.Esmu ievērojusi, ka daudziem ir apņemšanās arī ikdienā, piemēram, neēst pēc pulksten 18, sākt skriet, apmeklēt sporta zāli, agrāk celties. Tas ir sievietēm. Īstenībā no vīriešiem ko tādu var dzirdēt krietni retāk. Vīriešiem, manuprāt, vairāk ir tādas lielas apņemšanās – nopirkt mašīnu vai uzcelt māju. Sievietēm tas viss vairāk saistīts ar veselību un skaistumu.
