Mežs ir ne tikai prieka avots, kur gūt mieru un spēku, bet arī vieta, kur daudzi cilvēki dodas, lai, lasot ogas un sēnes, pelnītu.
Valcēniete Ilzīte Kalniņa, kuru “Ziemeļlatvija” sastop autobusu pieturā, ar grozu blakus, kas nepārprotami liecina, ka sieviete dodas uz mežu sēņot, atklāj, ka jau pirmos piecpadsmit eiro ir nopelnījusi. “Sēnes nu jau ir. Gailenes lasu nodošanai, bet vakar atradu arī smukas bekas un tiku pie kārtīgas sēņu mērces. Var atrast arī bērzlapes, poķīšus, bet visvairāk ir alksneņu, tās šogad tiešām aug griezdamās,” stāsta čaklā sēņotāja. Viņa uzskata, ka sēnes var atrast ikviens, ne tikai tie, kas zina īpašās sēņu vietas. Ilzīte bijusi gan Saules mežos, gan citviet, un sēnes ir. To gan nevarot teikt par mellenēm – to tikpat kā neesot, un, kā Ilzīte smej, “melnu muti grūti dabūt”, ja kur kādu pudurīti ar ogām izdodas uziet, tad pa odziņai vien jālasa.
“Ziemeļlatvija” novērojusi, ka darbu uzsākuši arī sēņu un ogu pieņēmēji, bet pagaidām vēl īstā sezona tikai sākuma posmā. Pašlaik gailenes pieņem abpus robežai par četriem eiro kilogramā.
