Kad puķu dobēs sāk iekrāsoties miķelītes jeb ziemasteres, jāsāk lūkoties, lai ziemas krājumiem ievāktu vienu no brīnumainākajām ogām, kas lieliski stiprina imūnsistēmu un ir neaizvietojams palīgs cīņā ar vīrusiem.
Nesen rakstīju par pīlādžogu vērtīgajām īpašībām, bet šoreiz vēlos ieteikt vēl spēcīgāku, gluži vai brīnumlīdzekli – melno plūškoku. Tā vērtīgās īpašības varu uzslavēt arī tāpēc, ka jau vairākus gadus manā dārzā bagātīgi ražo vairāki krūmi. Plūškoks ir ne vien vērtīgs ārstniecības augs, bet arī, kad pavasarī saplaukst tā baltie ziedu čemuri, krāšņs apstādījumu augs.
Par ziemas krājumiem var sāk rūpēties jau plūškoka ziedēšanas laikā, jo vērtīga ir arī ziedu tēja. Ja nav žēl rudens ogu ražas, var pagatavot ziedu sīrupu. Kad pienācis rudens, atliek izvēlēties, kas katram vislabāk garšo.
Visvienkāršākais ir izspiest sulu, nokarsēt, sapildīt burkās vai pudelēs un vīrusu laikā katru dienu zāļu devai izdzert 50 gramu. Ja varat “draudzēties” ar cukuru, tad pagatavojams sīrups, kas lieliski papildinās zāļu tējas aromātu. Tomēr jāatzīst, ka ļoti garšīgs ir arī ievārījums, kas pagatavots izmantojot ievārījuma cukuru. Šajā gadījumā gan nāksies pielikt vairāk pūļu, jo mazās odziņas būs jāatbrīvo no ķekaru sīkajiem zariņiem.
Lieliska krāsa un arī garšas buķete ir plūškoka ogu vīnam. Tiesa gan, garšas uzlabošanai nedaudz jāpievieno skābāki āboli (‘Antonovka’) vai jāņogu sula.
Ja pašiem vēl šī krūma nav, tad rudens vai pavasara gadatirgi būs viena no iespējām, kur iegādāties stādiņu. Vēlams pirkt 3 vai 4 gadus vecu, jo tad ražu sagaidīsiet ātrāk. Stādīšanai izvēlaties no vējiem pasargātu vietu, jo mēdz gadīties, ka krūms nosalst, tad būs jāgaida nākamā gada atvases. Jārēķinās arī ar to, ka labos apstākļos tas augs kupls un aizņems plašu vietu. Vēl kāds pārbaudīts padoms – krūmam mēdz nokalst daļa zaru, tos uzreiz nevajag izzāģēt, jo sausie zari rudenī palīdzēs noturēt ogu smagumu, citādi zari var noliekties līdz zemei un tā sabojāt ogas.
Rudenī rūpīgi jāseko, vai bagātīgo ogu ražu nav noskatījuši strazdi. Ja nenosargāsiet, tad varēsiet savā pagalmā dzirdēt rudenim neierastu koncertu – strazdu treļļus. Zinātāji teic, ka plūškoka ogas putna kuņģītī radot alkoholu, un tas spārnainim rada attiecīgu uzvedību.
Ļoti svarīgi atcerēties, ka Latvijā savvaļā sastopams ir arī sarkanais plūškoks, kas ir indīgs. Iespējams, šā iemesla dēļ ir zināma piesardzība arī attiecībā pret melno plūškoku.
PAR MELNO PLŪŠKOKU
Melnā plūškoka ogās ir antocianīdi – visspēcīgākie dabā sastopamie antioksidanti. Tie pasargā organisma šūnas no iespējamiem brīvo radikāļu izraisītajiem bojājumiem un stimulē organisma imūno sistēmu.
Plūškoka ogas noder dažādu slimību, piemēram, vīrusu infekciju ārstēšanai, izmantojamas arī skaistumkopšanā.
Brīvie radikāļi spēj sagraut kolagēna šūnas un veicina krunciņu veidošanos, paātrinot novecošanās procesus. Vasarā ultravioletais starojums pastiprina brīvo radikāļu izraisītos bojājumus. Tāpēc karstā laikā jāpiejauc ūdenim plūškoka sīrups, tas pasargās ādu no priekšlaicīgas novecošanās.
Plūškoka ogas satur askorbīnskābi, karotēnu, rutīnu, sambucīnu, miecvielas, karbonskābes, aminoskābes, vitamīnus, minerālvielas. Ogās esošās ēteriskās eļļas veicina organisma attīrīšanos un, patiecoties to andioksidatīvajām īpašībām, samazina holesterīna līmeni, uzlabo redzi un sirds veselību.
