Janvāra beigās stājās spēkā jaunais Meliorācijas likums, kura mērķis ir veicināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un nodrošināt meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārraudzību lauku apvidū un pilsētu teritorijā.
Likumu jau pozitīvi novērtējusi Latvijas meliorācijas biedrība.Tās ilggadējais biedrs valcēnietis Vilis Poga, kurš visu mūžu ir nostrādājis meliorācijā, uzskata, ka beidzot šis darbs varētu tikt sakārtots, jo labu laiku tas bijis atstāts pašplūsmā.“Agrākajos gados katrā rajonā meliorācijas sistēmu ekspluatācijas uzraudzību veica meliorācijas sistēmu pārvaldes. Pēc to nolikvidēšanas sistēmu uzturēšana palika pašu zemes apsaimniekotāju ziņā. Ne visur zemes saimnieki pret šo pienākumu izturējās atbildīgi. Iznākumā vairākviet grāvji aizauga, drenu akas un iztekas aizsērēja. Tagad likums nosaka, ka meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu uzrauga pašvaldības institūcijas, bet sistēmu būvniecību kontrolē lēmējvaras būvvalde,” skaidro V. Poga. Savukārt zemes īpašnieku uz apsaimniekotāju pienākums ir nodrošināt pieejamību sistēmu būvēm un ierīcēm, lai pašvaldības pilnvarotajām personām būtu iespējams tās pārbaudīt. Viņiem arī jāveic nepieciešamie pasākumi, lai sistēmas darbotos.Ērģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons gan šaubās, vai likums situāciju uzreiz padarīs labāku. “Šajā jomā bardaks bijis visu laiku. Savulaik zemniekiem par grāvju iztīrīšanu valsts piešķīra subsīdijas, bet tagad par to nekas nav teikts. Mēs vēl varam iztīrīt grāvjus un izcirst krūmus, bet, piemēram, ekskavatora izmantošana man kā zemniekam ir dārgs prieks. Turklāt nezinu, kur uzreiz pašvaldībā atradīsies speciālisti, kuri pārzinās meliorāciju un pratīs pateikt, kas un kā jādara. Vēl ir tāda lieta, ka es varu uzlabot sistēmu, bet, ja mans kaimiņš to nedara un tam pie manas zemes izveidojas dīķis, tad arī mans darbs bijis veltīgs. Protams, kaut kas ir jādara, bet nezinu, vai pašvaldība varēs nodrošināt kārtību. Jāmaina likumdošana. Mūsu pusē viens grāvis iet caur septiņām saimniecībām, un, ja kāds no šī darba atsakās, tad visi pārējie drenas tīrījuši veltīgi,” spriež V. Jansons. To, cik lielā mērā ar jaunā likuma pieņemšanu izdosies uzlabot situāciju, pagaidām nevar pateikt arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs. “Pašvaldība līdz šim ar šīm lietām nav nodarbojusies, un mums nav vajadzīgo speciālistu. Tagad daudz kas nokļūst mūsu pārraudzībā, no kā valsts atbrīvojas. Tas pats ir ar veselības aprūpi. Turklāt vēl nav skaidrs mehānisms, kā mēs spēsim šo darbu ietekmēt, lai situācija uzlabotos. Iespējams, nāksies pieņemt darbā speciālistu šajā jomā,” saka K. Albergs.Likuma ieviešanai ir paredzēts pārejas laiks līdz 30. jūnijam, kamēr Ministru kabinets tā izpildei izstrādās visus noteikumus.
