Pēc piecu mēnešu pārtraukuma Valkas pilsētas teātris izrādīja savu impresionisma stila pārdomu Nikolaja Gogoļa stāsta “Ņevas prospekts” izrādi. Šoreiz tas notika Jēkabpilī, jo teātris bija saņēmis ielūgumu piedalīties VII starptautiskajā teātru festivālā “Laipa”.
Kā uzsvēra paši jēkabpilieši, laipa vienmēr pastāv starp režisoru un lugas autoru, režisoru un aktieri, aktieri un skatītāju, jo laipo visi. “To pierādīja festivāla organizācija un ielūgtie viesi. 25. un 26. novembrī savu veikumu izrādīja deviņi teātri no Lielvārdes, Rīgas, Balviem, Rēzeknes, Jēkabpils, Krustpils, Jūrmalas, Valkas un Krievijas Gubahas pilsētas jauniešu studija – teātris “Dominante”.Katram savs mecenāts“Ikvienam teātra izrādē iesaistītam dramaturgam, režisoram, aktierim un skatītājam bija jāatrod sava laipa, uz kuras visdrošāk, tā laipa, uz kuras cits citam varēja sniegt visvairāk un vislabāko,” uzskata Valkas pilsētas teātra režisors Aivars Ikšelis.Šis festivāls notiek reizi divos gados un, kā ierasts, to vērtēja profesionāli eksperti – teātra zinātniece Līvija Akurātere, Latvijas radio žurnāliste Ruta Rikša, aktrise un režisore Dzintra Klētniece un dramaturgs Jānis Jurkāns.Katram uzaicinātam kolektīvam jēkabpilieši bija sameklējuši savu mecenātu. Tāds bija arī Valkas pilsētas teātrim, kas pirms izrādes kolektīvu apsveica ar milzu grozu pārpilnu ar augļiem, konditorejas iztrādājumiem, sulām un labu vīnu.Kad vērtētājiem nav ko piebilst“Mani nedaudz mulsināja, ka pēc izrādes nepazīstami skatītāji nāca klāt un spieda roku, sakot pateicības vārdus par izrādi un aktieru meistarību,” atceras režisors. Par negaidīti patīkamu pārsteiguma brīdi valcēniešiem izvērtās apspriede pēc izrādes, kaut skaidri paši apzinājās pieļautās izrādes tempa kļūdas.Dzintra Klētniece savā sulīgajā balsī noskaldīja: “Tas ir perfekts darbs un līderis starp izrādēm. Man te nav ko piebilst.”J. Jurkāns satraukts iebilst, ka tā nevar būt, jo kļūdas var atrast vienmēr. Brīdi padomājis, viņš atzīst, ka pašam arī viss paticis. Teatrāļiem vienmēr nozīmīgs un svēts ir bijis L. Akurāteres vērtējums, turklāt viņa valcēniešus pazīst vislabāk. “Tā! Kur ir tas Gogoļa ideālais tēls?” bargā balsī sacīja zinātniece. Jurijs Mencis, gaidīdams pamatīgu kritikas devu, klusi nočukstēja, ka tepat vien stāvot. L. Akurātere: “Nu zini, ļoti forši!”“Vai tas viss mums bija pārsteigums? Protams. Gribu uzsvērt, ka Jēkabpils festivāls vienmēr pulcina brīvdomātājus, dažādu uzskatu noliedzējus un savas patiesības paudējus par notiekošo un nenotikušo. Tas notiek bez rutīnas, sistēmām, shēmam, dažkārt pat nojaucot vispārējos priekšstatus un pieņēmumus. Šis festivāls liek domāt līdzi teātra dzīvē notiekošajiem procesiem un meklēt savu izteiksmes laipu,” komentē A. Ikšelis.
