Vakar vairāki launkalnieši meklēja žēlsirdīgu cilvēku, kurš pieņemtu vairāk nekā trīs nedēļas pa Launkalnes ciematu klaiņojošu suni.
Vakar vairāki launkalnieši meklēja žēlsirdīgu cilvēku, kurš pieņemtu vairāk nekā trīs nedēļas pa Launkalnes ciematu klaiņojošu suni. Aiz līdzcietības viņu baro daži ciemata iedzīvotāji.
Ceturtdien lielo pelēcīgo vilku sugas jaukteni centās notvert no Valkas izsauktais suņu ķērājs, taču suns izbēga no pneimatiskās šautenes, kas raida iemidzinošu ampulu.
“Viņa ir forša, ļoti gudra sunīte, taču ar savu raksturu. Būtu kādam cilvēkam labs mājas sargs. Ja es dzīvotu lauku mājās, pati paņemtu viņu pie sevis,” stāsta kāda launkalniete, kura suni pabaro. Savu vārdu atklāt avīzē sieviete nevēlējās. Ciematā esot cilvēki, kuriem par klaiņojošo suni ir cits viedoklis.
Par bezpajumtnieces likteni uztraucas arī launkalniete Velta Esīte. 11. februārī tieši viņa rajona laikrakstā “Ziemeļlatvija” ievietoja sludinājumu, meklējot suņa saimnieku. “Launkalnes centrā atrasta liela pelēcīga vilku sugas suņu jauktene gaišām kājām, noļukušām ausīm. Jauna, pieklājīga,” vēstīja sludinājums.
“Varēja redzēt, ka sunītei vēl nesen bijis saimnieks. Viņa bija ar skaistu vilnu. Neizskatījās novājējusi. Tikai ārkārtīgi tramīga,” atceras V. Esīte. Viņa apzvanījusi medniekus un vairākus pagasta iedzīvotājus, bet pēc neveiksmīgiem saimnieka meklējumiem ievietojusi sludinājumu avīzē. Neviens nav atsaucies.
Pēc citas pagasta iedzīvotājas ierosinājuma suņu ķērājus no Valkas bezpajumtnieces notveršanai uzaicināja Launkalnes pagasta padome. Šādu pakalpojumu sniedz Valkas pilsētas domes Pakalpojumu nodaļa.
“Suns pa ciemata centru klīst apmēram trīs nedēļas,” stāsta Launkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Lazdiņš. “Ir dzirdēts, ka kuce ir nikna, taču, cik man ar viņu bijusi darīšana, tā nešķiet. Suns ir nikns tad, ja viņu kaitina. Pagaidām nevaru teikt, ka šis suns nopietni apdraud cilvēkus. Arī badā viņš nav. Turklāt tagad palicis piesardzīgāks. Acīmredzot saprot, ka viņu vajā,” piebilst pašvaldības vadītājs. Viņš pieļauj, ka suni kāds aizvedis līdz Launkalnei un izsviedis no automašīnas.
Dzīvnieka turpmākais liktenis atkarīgs no cilvēku attieksmes. Kamēr pašvaldība nesaņems rakstiskus iesniegumus, tā ķērājus vairāk nesauks. “Arī atbildību nav no kā prasīt, jo šim sunim nav saimnieka,” piebilst M. Lazdiņš.
Mutiski par klejojošo suni kāda launkalniete sūdzējusies Launkalnes pagasta iecirkņa inspektoram Aldim Raiskumam. “Administratīvo protokolu par mājdzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu sastādīt nevaru, jo sunim nav saimnieka. Tāpēc ar sievieti devāmies uz pagasta padomi, kuras kompetencē ir šis jautājums. Pēc sarunas pašvaldības vadītājs Māris Lazdiņš uz Launkalni izsauca suņu ķērājus,” informē A. Raiskums.
Viņš piebilst, ka suns tika slēpts, pēc tam atkal pieņemts un atkal pamests. “Kā rotaļlieta,” saka inspektors. “Ja suns kādam iekodīs, nebūs no kā prasīt atbildību. Turklāt nav zināms, vai suns ir potēts pret trakumsērgu.”
