Septembra beigās Valkas novada un Valgas apriņķa pašvaldību pārstāvji devās darba vizītē uz Čerņigovu Ukrainā, lai izveidotu sadarbību ar kādu no Ukrainas pilsētām un apmainītos pieredzē.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka reizi gadā Valgas apriņķa lēmējvara piedāvā Valkai kopīgu braucienu uz kādu no bijušās PSRS republikām, piemēram, pērn tāds bija uz Baltkrieviju.
Sadarbībai atrasta ŅižinaŠogad igauņu kolēģi piedāvāja doties uz Čerņigovu, jo ar šo apgabalu viņus jau saista sadarbība. “Mēs tur bijām pirmos reizi. Vispirms diskutējām, vai ir vērts braukt, jo ceļa izdevumi salīdzinoši nav lēti, bet tagad varu teikt, ka brauciens ir izdevies,” saka V. A. Krauklis.Viņš piebilst, ka brauciens veicināja arī satuvināšanos ar igauņu kolēģiem, jo uz Ukrainu abas pašvaldības devās ar autobusu un bija laiks izrunāties. Čerņigovā bija tikšanās ar apgabala administrāciju, uzņēmējiem un vietējo lēmējvaru pārstāvjiem. Sarunās uzsvaru lika tieši uz ekonomisko un sociālo sadarbību. Valkas novada lēmējvara vēlējās atrast sev līdzīgu partneri, ar kuru tā varētu noslēgt sadarbības līgumu, jo visā Čerņigovas apgabalā ir 300 tūkstoši iedzīvotāju un tas neatbilstu Valkas mērogiem. Iespējamās sadarbības jomas Valkas delegācija pārrunāja ar Latvijas Republikas Goda konsuli Čerņigovā Oļenu Višņakovu. Valga un Valka nolēma sadarboties ar Ņižinas pilsētu, kas ir viena no trijām Čerņigovas apgabala nozīmes pilsētām. V. A. Krauklis atzīst, ka ukraiņi ir ļoti pateicīgi par to, ko Latvija dara, palīdzot Ukrainai. “Mēs domājam nākamgad organizēt nometni, kur varētu atpūsties kritušo ukraiņu karavīru bērni. Palīdzēsim uzņēmējiem nodibināt kontaktus ar interesējošām personām Ukrainā. Ukraiņu fermeri vēlas gūt no mums pieredzi, jo pie viņiem lauksaimniecība ir apmēram padomju laika līmenī,” skaidro V. A. Krauklis. Ukrainā lauksaimniecības ražošana notiek dažādu struktūru uzņēmumos. Ir palikuši kolhozi, lieli un mazi privātuzņēmumi. Jebkurā lauksaimniecības jomā, kurā viņi sper pirmos soļus modernizācijā, Latvijā var atrast cilvēkus, kas sniegtu padomus. V. A. Krauklis domā, ka varētu iegādāties arī dažas izejvielas no Ukrainas, kur tās ir ļoti lētas, un te veikt to pārstādi. Augsne Ukrainā ir auglīgāka nekā Latvijā, bet ražība – zemāka. “Mēs ražojam intensīvāk, un tas interesē ukraiņus. Katrā ziņā sadarbība var būt plaša un daudzpusīga, viss atkarīgs no mūspuses uzņēmējiem, kuriem izsniegsim visu iegūto informāciju,” apliecina V. A. Krauklis.Ceļa izdevumi bija ap 5000 eiro. Tos sedza Valkas novada dome, taču tās priekšsēdētājs uzskata, ka brauciens noteikti atmaksājās. Ir sagādāta laba ekskursija ar pieredzes iegūšanu pašvaldības institūciju darbiniekiem, kuriem ikdienā Valkas novada dome nevar samaksāt tik lielu algu kā lielākās lēmējvarās, nostiprināti kontakti ar igauņiem un sperti pirmie soļi uz sadarbību ar Ukrainas partneriem. Ukraina raujas uz EiropuViņš uzskata, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu lietderīgi apmeklēt kādu postpadomju valsti, jo tad redzētu, kādā situācijā mēs varētu atrasties. Ukrainā ir lēts šņabis un maize, taču visas pārējās cenas apmēram tādas pašas kā pie mums, bet, piemēram, ārsti un skolotāji saņem 100 eiro mēnesī, bet strādnieki – ap 80 eiro. Ielās var redzēt lepnus limuzīnus un tiem līdzās ripo veci žiguļi un zaporožeci. Turklāt trolejbusi ir tik ļoti sarūsējuši, ka jābrīnās, kā viņi vēl ripo. “Tomēr pašlaik cilvēkos jūt pacēlumu, var redzēt, ka viņi vēlas izrauties no pašreizējā stāvokļa. Visur plīvo Ukrainas karogi, noskaņojums ir patriotisks. Čerņigovā gandrīz puse iedzīvotāju ir krievi, jo apgabals atrodas austrumos, taču bija patīkams pārsteigums, dzirdot, ka arī viņi gatavi liet asinis par Ukrainu un vēlas tuvināties Eiropai,” stāsta V. A. Krauklis. Daudzviet ir iekārtotas piemiņas vietas kritušajiem. Kaut ne visur jūt karadarbību, daudziem ukraiņiem kāds tuvinieks ir kritis karā.
