Strenčos turpinās projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”, tāpēc vēl vairāk strencēniešu varēs savus mājokļus pieslēgt jaunajām komunikācijām.
Strenčos turpinās projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”, tāpēc vēl vairāk strencēniešu varēs savus mājokļus pieslēgt jaunajām komunikācijām.
Līdz vakardienai gan vēl bija atklāts jautājums par pieslēgumu izbūvi no centrālās trases Meža un Kārļa ielā līdz turienes dzīvojamām mājām un to, kas šos darbus finansēs.
Tagad meklē kompromisu
Kanalizācijas un ūdensvada tīklu paplašināšana Strenču pilsētā šoruden aptver Meža un Kārļa ielu, daļēji – Zemitāna, Baznīcas un Ugunsdzēsēju ielu. Vietējā pašvaldība jau apzina šo vietu iedzīvotājus, kuri grib pieslēgt savas mājas centrālajam ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem un, ja vajadzīgs, palīdz viņiem ar padomu. Taču ir kāda problēma.
“Projektā sadzīves kanalizācijas akās nav paredzētas pieslēguma vietas iedzīvotāju vajadzībām. Tāpat nav paredzēti pievadi uz mājām. Ir paredzēta tikai taisna trase,” “Ziemeļlatviju” informēja būvdarbu veicējas firmas “Binders” darbu vadītājs Valdis Zvejnieks. Ja kompromiss par papildu darbu finansējumu starp projektētāju, celtniekiem un vietējo pašvaldību netiks panākts, celtnieki strādāšot, kā paredzēts projektā.
Smiltenē projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” par projekta finansējumu izbūvē gan centrālo ūdensvadu un kanalizācijas tīklus, gan arī pievadus uz mājām līdz sarkanajai līnijai. Iedzīvotājiem no saviem makiem jāsedz izdevumi par pieslēguma izbūvi un materiāliem no šīs līnijas līdz mājai un tikai šajā posmā pašiem jākārto projekta dokumenti.
Jācieš pilsētas iedzīvotājiem
“Tehniskā projekta sagatavošanas laikā tāda bija Smiltenes domes un tās uzņēmuma “NKUP” prasība, – pie maģistrālās trases jābūt pieslēgšanās iespējai visiem objektiem, kuri atrodas attiecīgās ielas malās,” skaidro Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis.
Tāpat Smiltenē par projekta naudu, kura, tāpat kā Strenčos, galvenokārt ir Latvijas valsts un Eiropas Kohēzijas fonda finansējums, tiek izbūvēti pievadu atzarojumi līdz sarkanajai līnijai.
“Strenču pilsētā tā nav,” atzīst projekta pirmās kārtas būvuzraugs strencēnietis Aivars Kalniņš. Esošajā projektā paredzēti tikai maģistrālo tīklu paplašināšanas darbi.
Ūdenssaimniecības projekts Strenču pilsētai tika izstrādāts pirms aptuveni diviem gadiem. “Tajā laikā, kad izstrādāja projektu, pieslēguma vietas uz centrālo trasi tika paredzētas. Tieši tādēļ prasījām no iedzīvotājiem iesniegumus, lai vēlāk, kad notiks būvniecības darbi, varētu precizēt, kurā vietā precīzi uz katru māju izveidot pieslēguma vietu,” atceras toreizējā Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Esīte.
Strenču domes deputāts Jānis Pētersons pieļauj, ka tas ticis palaists garām projekta izstrādes procesā. “Praktiskā dzīves pieredze rāda, ka projektētāji milzīgā darba apjoma dēļ pieļauj kļūdas ne vienā vien projektā. Žēl, ka tāpēc jācieš iedzīvotājiem, taču ceru, ka tiks atrasts viņiem labvēlīgs kompromiss,” saka deputāts.
Grib pieslēguma iespējas visiem
“Laika gaitā projekta īstenošanas izmaksas sadārdzinājās no 600 tūkstošiem uz diviem miljoniem, un toreizējā priekšsēdētāja uzsvēra maģistrālo tīklu vajadzību Strenčos. Iespēja iedzīvotājiem pieslēgties būs tikai par savu naudu,” pāris gadus vecos notikumus atceras projektētājs Vasilijs Bundins.
“Šobrīd nav jēgas meklēt vainīgo,” pēc vakardienas tikšanās ar celtniekiem un projektētāju uzsver Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane, “jo jāmeklē risinājums, lai iedzīvotāju mājas tiktu pieslēgtas centrālajai trasei. Tāpēc arī neparedzētajos izdevumos atradīsim iespējas un vienosimies ar celtniekiem, lai darbi notiktu. Tas gan neatbrīvo iedzīvotājus no izdevumiem par trases pievadīšanu pie mājas un nepieciešamajām kanalizācijas akām. Būvdarbu vadītājs katrai mājai iezīmēs shēmas.”
Projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” pagaidām vēl neaptver visus Strenčus. Latvijā tas ilgs līdz 2013. gadam. Strenču pilsētas dome centīsies aktīvi līdzdarboties šajā projektā, lai pieslēgumā aptvertu pēc iespējas plašāku pilsētas teritoriju, jo iedzīvotājiem tas ir svarīgi. “Cilvēki beidzot tiks pie dušām, automātiskajām veļas mašīnām un citām ērtībām. Varēs likvidēt kanalizācijas bedres jeb sausās tualetes, kuras, lai cik izolētas būtu, tomēr piesārņo gruntsūdeņus,” cer V. Graumane.
