Vakar Valkas kultūras nama kamerzālē notika pilsētas teātra jaunākā iestudējuma «Dzelzszāle» pirmizrāde. Tā ir luga, kurā aktieri runā par to, vai drīkstam viens otru tiesāt.
Vakar Valkas kultūras nama kamerzālē notika pilsētas teātra jaunākā iestudējuma “Dzelzszāle” pirmizrāde. Tā ir luga, kurā aktieri runā par to, vai drīkstam viens otru tiesāt.
“Pirms diviem gadiem mana kolēģe no Limbažiem atsūtīja lugu “Dzelzszāle”. Tolaik tā vēl nekur nebija iestudēta. Es to izlasīju un uz laiku piemirsu. Vēlāk lugu iestudēja Nacionālais teātris, un izrādījās, ka skatītājiem par to ir liela interese. Pārlasīju lugu vēlreiz un lūdzu autorei Ingai Ābelei atļauju ar to strādāt, un viņa atļāva izmest dažus tēlus, padarot lugu koncentrētāku,” stāsta Valkas pilsētas teātra režisors Aivars Ikšelis.
Lugas sižets ir vienkāršs, un skatītājs var iedziļināties tās saturā, nedomājot par kaut kādām filozofijām un dziļiem zemtekstiem. Tomēr luga ir daudzslāņaina. Ja kāds vēlas, tur var atrast vairākus slāņus. Katru tēlu var traktēt dažādi. “Iestudējumā tas radīja sarežģījumus, jo vajadzēja izvēlēties skaidru sižeta līniju. Apstājāmies pie Valkas teātrim raksturīga vispārinājuma — vai mēs, cilvēki, dzīvojot šajā pasaulē, drīkstam viens otru tiesāt, ja paši esam grēcīgi, nožēlojami un cietsirdīgi? Par to arī veidota šī izrāde,” skaidro režisors. Viņš uzskata, ka līdzības ar lugas varoņiem var saskatīt ne tikai mūsdienu sabiedrībā, bet pat Valkā. Tas šajā lugā ir interesantākais. Režisors nevar paredzēt, kā šo iestudējumu uzņems valcēnieši, jo Nacionālais teātris to bija veidojis akadēmiskā formā. “Mūsu versija nebūt nenozīmē, ka ar labo roku kasām kreiso ausi. Aktieri zina, cik smagi nāca iestudējums, lai gan teksts ir ļoti sadzīvisks. Aktieriem bija jāatbild uz mūžīgiem un sarežģītiem jautājumiem: no kurienes esi nācis un kas ar tevi ir noticis? Lugā runā par šodienas cilvēku bagātību un nabadzību, varu un ne-varu, kā cilvēki cenšas izsisties augstākos sociālos slāņos,” vērtē A. Ikšelis.
Izrādē piedalās septiņi aktieri, kuriem ir vienlīdz nozīmīgas lomas. Viņiem nebija viegli iejusties sava tēla ādā, jo dažbrīd tas šķita nepieņemami un nesaprotami. Režisors domā, ka izrāde ir neprognozējama. Lai gan teātra mākslā tā nevajadzētu būt, šoreiz tā iznācis. Visticamāk, ka nebūs divu vienādu izrāžu, jo improvizācijai atvēlēts daudz vietas. Valkas teātrī nav pieņemts norunāt iepriekš iemācītu tekstu, jo aktierim jāatver sava dvēsele. Tomēr katru dienu to atvērt nav iespējams, turklāt dvēseles stāvokli ietekmē katra aktiera personiskās problēmas.
A. Ikšelis ir arī iIzrādes scenogrāfs. Galdautu izgatavoja Kristīne Ganiņa. Tērpus aktieriem pēc režisora idejām gatavoja SIA “Larata”. Projektu atbalstīja Kultūrkapitāla fonds.
