Kārķu pamatskolas 9. klases skolniecei Alisei Piečei šis gads ir īpašs — piedalīšanās dažādās rajona un republikas nozīmes mācību priekšmetu olimpiādēs vainagojusies ar augstiem rezultātiem.
Kārķu pamatskolas 9. klases skolniecei Alisei Piečei šis gads ir īpašs — piedalīšanās dažādās rajona un republikas nozīmes mācību priekšmetu olimpiādēs vainagojusies ar augstiem rezultātiem.
“Savdabīga meitene, ar saviem atšķirīgiem uzskatiem no pārējiem. Ja citi saka — melns, viņa saka — balts, un otrādi,” tā Alisi raksturo skolas direktores vietniece mācību darbā Ģertrūde Ābele. Klases audzinātāja Inese Maltavniece atzīst, ka Alise ir ļoti mērķtiecīga.
– Kuras jomas tevi interesē visvairāk?
– Valodas, mūzika, māksla, teātris un vēsture.
– Kas veidojis un ietekmējis tavus uzskatus?
– Līdz 13 gadu vecumam es, brālis un mamma dzīvojām tikpat kā meža vidū, septiņus kilometrus no pagasta centra. Lai arī es bieži vien mājās biju viena, nekad nebija garlaicīgi. Daudz klausījos mūziku, skatījos televīzijas pārraides, pašmācības ceļā apguvu angļu valodu, dažreiz stundām ilgi klīdu pa mežu. Kad man bija seši gadi, autoavārijā bojā aizgāja tētis. Tas man lika daudz domāt, un jau maza kļuvu pieaugusi.
– Kādas svarīgākās dzīves vērtības esi mācījusies no ģimenes?
– Mēs ģimenē visi trīs esam ar ļoti atšķirīgām interesēm, taču citi saka, ka raksturi mums visiem līdzīgi. No ģimenes esmu mācījusies runāt tieši un atklāti, darbus veikt praktiski.
– Kādi šogad ir tavi lielākie panākumi?
Pirmā vieta rajona angļu valodas olimpiādē publiskajā runā, otrā vieta šajā pašā olimpiādē republikā. Labi veicās arī rajona vēstures olimpiādē, kur ieguvu 1. vietu. Dzejoļu konkursā “Zvirbulis 2005” rajonā un zonā saņēmu Atzinības rakstu. Liels bija prieks, ka Kārķos “Popielā” kopā ar draugiem Ditu Kalniņu, Kristīni Kravaini, Aritu Ciprusi, Arvi Muginu, Arturu Balodi, Ivo Vaužiku un Kalvi Pētersonu par grupas “Slipknot” dziesmas izpildījumu ieguvām pirmo vietu.
– Kas tevi saista pie vēstures?
– Mani interesē personības, kas spējušas virzīt notikumus. Labāk patīk jaunāko laiku vēsture, nevis senvēsture, jo to ir vieglāk uztvert un saprast. Kādreiz gribētos pievērsties dzimtas vēstures izpētei. Līdz šim to neesmu nopietni darījusi.
– Kāda literatūra tev patīk vislabāk?
– Man patīk Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša un Klāva Elsberga dzeja.
– Kur esi iecerējusi turpināt mācības? Vai neziņa par turpmāko dzīvi satrauc?
– Kādā no ģimnāzijām vai vidusskolām Rīgā vai Valmierā. Protams, uztraucos, kā klāsies tālu projām no mājām, taču domāju, ka es baidos mazāk kā daudzi mani klases biedri.
– Kā tu pati vērtē savus panākumus?
– Nekas nav tik labs, lai nevarētu būt divreiz labāks.
