Variniešu Intas un Armanda Elstiņu mājās viens no pulksteņiem rāda Kanādas laiku. Laika starpība starp Latviju un Kanādu ir septiņas stundas, tāpēc vecākiem jāzina, kad skaipā var sazināties ar meitu Baibu. 22 gadus vecā jauniete kopš pērnā gada nogales dzīvo zemeslodes otrā pusē, Ziemeļamerikā, Kanādas lielpilsētā Toronto.Baibu uz tālo zemi pavadīja viņas mamma Inta, nodzīvojot Toronto piecas nedēļas. “Tas bija vienreizēji! Kad atbraucu mājās, biju kā spārnos. Atceļā no lidostas līdz Variņiem stāstīju vīram tik ilgi par redzēto un piedzīvoto, līdz mute bija sausa,” pasmaida Inta.Ņemot vērā to, ka Kanāda platības ziņā ir viena no lielākajām valstīm pasaulē, variniete redzēja vien niecīgu tās daļiņu: lielpilsētu Toronto un Niagāras ūdenskritumu. Taču visas piecas nedēļas pagāja aizraujoši, iepazīstot līdz šim nezināmu pasauli.Sadzīvo dažādas rases un tautībasViss sākās ar Baibas vēlmi kādu laiku padzīvot Kanādā. Jauniete paņēma akadēmisko gadu Rīgas Celtniecības koledžā, kur iegūst izglītību arhitektūrā, un nokārtoja visus vajadzīgos dokumentus un atļaujas, lai gadu varētu dzīvot Kanādā. Pati internetā atrada kontaktus ar latviešiem šajā tālajā zemē un ar viņu palīdzību jau iepriekš sameklēja īrējamu istabiņu Toronto. Tagad Baiba atradusi arī darbu ar savu nākamo specialitāti saistītā jomā, – dzīvo, strādā un iegūst pieredzi Kanādas lielākajā pilsētā Toronto.“Atceros, jau pamatskolā meita teica, – braukšu uz Ameriku! Toreiz pasmaidīju, bet, lūk, kā tagad viņa savu apņemšanos ir īstenojusi,” teic Inta un priecājas par vecākās meitas uzņēmību. Kaut arī esot skumji, ka bērns ir tik tālu projām no mājām, tomēr mamma saprot, ka pieredze un svešvalodu zināšanas, ko Baiba iegūs Kanādā, meitai būs liels ieguvums.Uz Kanādu abas varinietes lidoja ar Ukrainas aviokompānijas tiešo reisu no Kijevas uz Toronto. Kad lidmašīna piezemējās lidostā, kur plīvo milzīgs Kanādas karogs, Intu pārņēma pacilāta sajūta. “Teicu meitai, – iedomājies, cik tālu no mājām mēs atrodamies!”Kanāda ir atcēlusi vīzu režīmu Latvijas pilsoņiem, un bez vīzas Kanādā var uzturēties sešus mēnešus gadā, skaidro Inta. Taču, lai ilgstoši strādātu un dzīvotu šajā zemē, ir nepieciešama darba vīza. Jebkurā gadījumā iebraucējus lidostā iztaujā Kanādas Imigrācijas dienesta ierēdņi: kāpēc atbraukuši, ko darīs, kad brauks atpakaļ, kur dzīvos?Acīmredzot cauri šim sietam ir izkļuvuši gana daudzi imigranti. Pirmais, kas Intu pārsteidza Toronto ielās, ir tur vērojamais dažādu rasu un tautību cilvēku jūklis. Pilsētā ir, piemēram, ķīniešu kvartāli, kur var lēti iepirkties un kur pārņem sajūta, ka atrodies Ķīnā, nevis Kanādā. Taču vismaz virspusēji ir iespaids, ka dažādo tautību pārstāvji sadzīvo draudzīgi, – cilvēki ir ļoti pieklājīgi, ik pēc brīža dzirdamas frāzes “atvainojiet”, “lūdzu”, “paldies”, stāsta Inta.Baiba īrē istabu latviešu pensionāres Elzas mājā, kur arī vērojama starptautiska gaisotne, piemēram, īrnieku vidū ir japāņi. Savukārt saimniece labi runā spāniski. Viena no viņas draudzenēm ir spāniete. Pilsētā – vāveres un zosisJā kādreiz sanāk nokļūt Kanādā, tad Toronto kultūras un izklaides objektu apskatei Inta iesaka izmantot “Toronto City Pass” piedāvājumu, nopērkot ieejas biļeti uzreiz uz pieciem apskates objektiem, jo tas izmaksā ievērojami lētāk, nekā pērkot biļeti atsevišķi uz katru no tiem. Piedāvājumā iekļauts arī slavenais CN (Canadian National Tower) jeb televīzijas tornis – viena no pasaules augstākajām celtnēm (553,34 metri), kas piesaista tūristus ar iespaidīgu skatu uz pilsētu gan dienā, gan naktī, kad tā ir izgaismota.Izmantojot komplekso piedāvājumu, varinietes apskatījušas arī “Royal Ontario Museum” – kultūras, vēstures un dabas muzeju, “Casa Loma” – ievērojamu arhitektūras pieminekli jeb pili, kas kā privātmāja uzcelta 20. gadsimta sākumā uz liela kalna, zinātnes centru un zooloģisko dārzu. Inta pasmaida, ka interesantus zvēriņus un putnus Toronto var redzēt, arī neejot uz zooloģisko dārzu. Pa pilsētas parkiem un ielām skraida daudz melnu vāveru. Pa asfaltu pastaigājas Kanādas zosu bari.Uz slaveno Niagāras ūdenskritumu, kas atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Toronto, varinietes pēc Elzas kundzes ieteikuma aizbrauca ar “kazino busu” – satiksmes autobusu, kas ved klientus arī uz Niagāras daudzajiem kazino. “Ilgi staigājām gar ūdenskritumu uz priekšu un atpakaļ. Varējām izbraukt ar kuģīti, taču nespējām atiet no ūdenskrituma. Sajūtas bija tik iespaidīgas!” Inta sajūsminās vēl tagad.Sīrups un vīns – gardi un saldiKā suvenīru no Kanādas Inta mājās atvedusi lielu Kanādas karogu, kas jau pielikts mājās pie sienas, kļavu sīrupu, ledus vīnu (Icewine) un riekstu sviestu. Uz jautājumu, kā garšo izslavētais Kanādas kļavu sīrups, Inta atteic, – gards un salds! Varot dzert kā sulu. “Kļavu sīrupi ir dažādi – gaišāki, tumšāki, visādos iepakojumos. Es nopirku pārtikas veikalā parastā pudelē, bet var arī nopirkt sīrupu kļavas lapas formas pudelē, tas gan attiecīgi maksā dārgāk,” piebilst variniete. Gards, ļoti salds bijis ledus vīns, ko ražo no mīnus grādu temperatūrā ievāktām vīnogām. Ledus vīnu uzskata par vienu no visizcilākajiem saldajiem deserta vīniem pasaulē, un Kanāda ir lielākā šā vīna ražotāja pasaulē, pateicoties piemērotajam klimatam Ontario ezera apkārtnē.
VIEDOKLIS
Baiba Elstiņa: – Kanādā esmu ieradusies apmaiņas programmas “International Exparience Canada” ietvaros, kategorijā “Brīvdienas un darbs”. Kanādas valdība ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas Republikas valdību par darba atļauju piešķiršanu līdz vienam gadam Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas ceļot un strādāt Kanādā, un “Brīvdienas un darbs” ir lieliskā iespēja apceļot Kanādu, iepazīties ar šīs valsts kultūru un satikt cilvēkus, kuri runā gan angļu, gan franču valodā. Pirmajā brīdī Kanādā viss šķita ļoti liels, salīdzinot ar Latviju. Sajūsmu radīja gan 50 stāvu mājas, gan arī sešu braukšanas joslu vienā virzienā ceļš. Īpaši labi tas viss izskatās tumsā. Joprojām katru vakaru, braucot mājās, skatos un priecājos par skatu uz pilsētu. Ļoti patīk arhitektūra. Dažkārt tādus brīnumus var redzēt, par ko iepriekš mums stāstīja Rīgas Celtniecības koledžā. Cilvēki šeit ir ļoti dažādi (ļoti daudz un dažādu tautību un kultūru pārstāvji) un ļoti draudzīgi, dažreiz pat liekas, ka pārāk draudzīgi. Man ir nepierasti, kad jebkurš svešs cilvēks apjautājas, kā klājas un tamlīdzīgi. Maz ticams, ka kādu tas vispār interesē, bet tomēr patīkami. Kopumā man Kanādā ļoti patīk, tikai mulsinošs šķiet klimats. Laiks un gaisa temperatūra mainās strauji. Ja neskatās laika ziņas, tad nekad nevar zināt, šodien snigs vai līs.Pašlaik gan dzīvoju Toronto, Ontario, bet, kamēr vien man būs uzturēšanās atļauja, gribētos apskatīt daudz, daudz vairāk. Ja ir iespēja, iesaku visiem izmantot šīs apmaiņas programmas dotās iespējas. Tā tiešām būs neaizmirstama un ļoti vērtīga pieredze .
