Aicināt uz sarunu Valkas pamatskolas sākumklašu skolotāju Vizmu Poli ierosināja viņas kolēģi, piebilstot, ka jau otro mācību gadu skolā strādā arī Vizmas meita Sintija Podniece. Ierosinājums nāca kā saukts, jo oktobra sākumā tradicionāli tiek svinēta Skolotāju diena. Tas bija vēl viens iemesls, kāpēc “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja skolotājas – mammu un meitu, kuras izvēlējušās šo cēlo un cilvēka dzīvē nozīmīgo profesiju. Skolotāju dinastija Ar abām pedagoģēm tiekos ceturtdienas rītā pirms mācību stundu sākuma. Vizma mani sagaida ar smaidu uz lūpām, vien piebilstot, ka īpaši nemaz nevēlas iesaistīties šajā “afērā”. Tomēr saruna sākas viegli un nepiespiesti, jo skolotājai ir ko stāstīt. Vizmas dzimtā pilsēta ir Valka. Viņa te uzaugusi, pabeigusi vidusskolu un pēc profesijas apguves atgriezusies un sākusi strādāt skolā. Vizmai aiz muguras jau 35 šajā profesijā nostrādāti gadi. Viņa atzīst, ka ne brīdi nav nožēlojusi savu izvēli. Arī meitai Sintijai mamma ieteikusi izvēlēties skolotājas arodu. Sākumā Sintija mēģinājusi spirināties pretim, bet galu galā nonākusi pie atziņas, ka mammai bijusi taisnība. Sintija pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas beigšanas 12 gadus nostrādāja par audzinātāju Valkas bērnudārzā “Pasaciņa”. Lai gan sirdī joprojām ir kopā ar bijušajiem kolēģiem, Sintijai vienmēr ir paticis ņemties ar lielākiem bērniem, kuri paši var daudz ko izdarīt. Tā Sintijas karjera likumsakarīgi aizvirzījusies līdz skolai. Sarunas gaitā atklājas, ka radu pulkā ir vairāki skolotāji. Vizmas brālis un brāļa sieva – Ansis un Ruta Kalniņi – jauniešus izglīto Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā, Vizmas krustmeita Anda Andersone strādā Gaujienas internātskolā. Radu tikšanās reizēs galvenā sarunu tēma esot par skolas lietām. Pārējie sabraukušie tad mēdzot aizrādīt “sakarsušajiem” pedagogiem to, ka darbs nav jānes līdzi uz mājām.Mācās no jaunākajiem kolēģiem Kad jautāju, vai tiešām Vizmai un Sintijai izdodas darba lietas aizmirst līdz ar klases durvju aizvēršanu, saņemu noraidošu atbildi. Lai stundas ritētu raiti un tās būtu interesantas un aizraujošas, skolotājam mājās ir rūpīgi jāsagatavojas. Sintija stāstījusi saviem skolēniem, ka arī mājās mācās. Bērni neticīgi šūpojuši galvu, jo domājuši, ka skolotāji zina visu. Skolotājām vakaros ir jālabo burtnīcu kalni vai pārbaudes darbi, bet tas pieder pie profesijas garozas un tur neko nevar izmainīt. Vizma piebilst, ka mūsdienās bērni uz skolu nāk daudz zinošāki un prasīgāki, tāpēc arī skolotājiem jābūt līmenī un jāseko līdzi, piemēram, jaunākajām tehnoloģijām. Tomēr gadās arī kuriozi, jo, sēžot mājās pie datora, bērni nezina, kāds izskatās cālis vai ka govs nedēj olas. Vizma piekrīt, ka ne visiem ir iespēja pabūt laukos un pavērot tur notiekošo. Mūsdienās skolā ir ļoti svarīgi ieviest jaunākās tehnoloģijas. Piemēram, interaktīvās tāfeles. Tas ir visu pamatskolas skolotāju sapnis, kas, cerams, reiz īstenosies. Vizma uzskata, ka daudz jaunu ideju un darba metodes varot aizgūt no jaunajiem skolotājiem. Lai gan skolās paaudžu maiņa notiek gaužām lēni, tomēr Valkas pamatskolā ikviens jauns skolotājs tiek uzņemts ar atplestām rokām. Tam piekrīt arī Sintija. Atnākot strādāt uz skolu, viņai galvenās padomdevējas bija un ir vēl tagad skolotājas Sandra Veldre un Raita Kauliņa.Svētku nekad nav par daudzLai skolotājs klases priekšā varētu stāvēt nosvērti un bez stresa, dzīvei jābūt sakārtotai un prātam mierīgam. Lai tas tā būtu, Vizma spēku smeļas zemes darbos. Pirms vairākiem gadiem viņa neticēja, ka kādreiz tik ļoti aizrausies ar puķu audzēšanu un dārzu. Kad ģimene sāka dzīvot privātmājā, tās saimniece sāka rosīties dārzā. Vizmas pieredze liecina, ka tas tiešām palīdz atgūties pēc garas darba dienas. Vēl mātei un meitai ir svarīgi tikties ar savējiem – ar radiem un draugiem, tāpēc ilgi gaidītais miers, pēc kā tik ļoti kādreiz Vizma sailgojas, nemaz nav iespējams. Vismaz reizi mēnesī pie Vizmas sabrauc radi, un tad tiek izbaudīts kopā būšanas prieks. Lieliska atpūta ir arī ceļošana tepat pa Latviju. Sintija smejas, kamēr vasarā apmeklē visus radu kapusvētkus, sanākot īsta ceļošana. Atzīmējot Skolotāju dienu, aizvadītajās brīvdienās Sintija un Vizma kopā ar savām ģimenēm apmeklēja Siguldu. Viņas savas profesijas svētkus svin arī ģimenes lokā, jo svētku nekad neesot par daudz. Sarunas nobeigumā kopīgi secinām, ka strādāt par skolotāju var tikai tie, kuri patiešām mīl dzīvi un prot priecāties par ikvienu sīkumu. “Skolotāji ir paši labākie un foršākie cilvēki,” beigās vēl nosaka Sintija. Tam nevar nepiekrist.
