Lai Zvārtavas pagasts kā apdzīvota vieta nepazustu no Valkas novada kartes, piektdien pašvaldības deputāti, kuri darbojas Attīstības lietu komitejā, apsprieda jautājumu par iespēju attīstīt nelielu ražotni vai darbnīcu Zvārtavas pagastā.
Pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis skaidro, ka Attīstības lietu komitejas sūtība ir apspriest konceptuālus jautājumus, lai pēc tam tos virzītu tālākai “šķetināšanai” uz citām komitejas sēdēm.
Vissliktāk pieslēgtais pagasts novada centramDeputāti uz sēdi bija uzaicinājuši Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītāju Raiti Priedi, lai kopā apspriestu, ko darīt, lai Zvārtavā iekustināto saimniecisko dzīvi un pagasta iedzīvotājiem dotu kaut nelielu cerību stariņu par labākas dzīves iespējamību. bija tas. Diemžēl līdz šim, kā atzina V. A. Krauklis, “Zvārtava ir vissliktāk “pieslēgtais” pagasts novada centram”. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka Zvārtavā saimnieciskā dzīve ir vislēnākā, iedzīvotāju skaits samazinās, jo nav darba vietu, tāpēc ģimenes pārceļas uz dzīvi citviet. Viens no rādītājiem ir katastrofāli zemais skolēnu skaits, kas mācās pagasta teritorijā esošajā Ozolu skolā – šajā mācību gadā skolu apmeklē vien 35 bērni. Ja pašvaldība nesāks kaut ko darīt lietas labā, tad, visticamāk, Zvārtavas pagasts kā apdzīvota vieta no novada kartes varētu pazust. Kā atzina novada domes vadītājs, tiekoties ar potenciālajiem investoriem un piedāvājot viņiem iespēju uzsākt Zvārtavā, diemžēl tiek saņemts atteikums, jo uzņēmējus neapmierina ne mazais iedzīvotāju skaits, ne arī sliktie ceļi, tāpēc ir gaužām niecīga cerība, ka Zvārtavā varētu uzsākt darboties kāda neliela ražotne. Lai šo problēmu mēģinātu risināt pirms 2016. gada pašvaldības budžeta apspriešanas, V. A. Krauklis rosina deputātus apspriest jautājumu par iespēju pašvaldībai pašai ar saviem spēkiem veidot nelielu galdniecības darbnīcu, kurā sākumā strādātu viens vai divi meistari.
Priekšrocība – skaistā daba un tīrais gaissŠo ideju atbalstīja pašvaldības deputāte Unda Ozoliņa, atgādinot, ka Zvārtavas priekšrocība ir skaistā daba un tīrais gaiss. Tas varētu būt viens no bonusiem vietējā tūrisma attīstībai. Iespējams, šo darbnīcu varētu izveidot kā vietējo amatniecības centru un iekļaut to novada tūrisma piedāvājumā kā jaunu un atraktīvu produktu. Proti, jau kopš septembra tūristi var doties uz jaunatklāto Cirgaļu skatu torni, kas atrodas aizsargājamās ainavas apvidū “Ziemeļgauja”, bet pēc tam varētu doties uz amatniecības darbnīcu, kur notiktu nodarbības, varētu iegādāties vietējo rokdarbnieču darbus, kā arī iedzert kafiju. Kā zināms, netālu no pagasta robežas atrodas arī Zvārtavas pils, taču vietējie neuzskata, ka tas ir pagasta “dārgums”. Par šo īpatnību atgādināja arī pagasta pārvaldnieks, skaidrojot, ka arī novada svētkus zvārtavieši nav gribējuši rīkot Zvārtavas pilī. Apspriežot darbnīcas iespējamo atrašanās vietu, R. Priede piedāvā apskatīt telpas Mierkalna tautas namā. Deputāti sola tuvāko divu nedēļu laikā doties uz Zvārtavu apskatīt iecerētās darbnīcas iespējamo atrašanās vietu, kā arī tikties ar aktīvākajiem pagasta iedzīvotājiem. “Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi par nevalstisko organizāciju – biedrību “Arodi laiku sev”, kura pagastā darbojas jau vairākus gadus. Piesaistot biedrības dalībnieces, topošajā amatniecības darbnīcā varētu izvērst dažādu rokdarbu veikšanu un iespēju rīkot tūristiem nodarbības. Pagasta vadītājs R. Priede, piekrītot šai iecerei, stāsta, ka pašlaik pagastā individuāli darbojas divi galdnieki, kuri darina cirvju kātus un citas iedzīvotājiem saimniecībā noderīgas lietas. Attīstot šo ideju, novada domes galvenā grāmatvede Ilze Grandava iesaka, ka Zvārtavā pašvaldības vajadzībām varētu siet zaru slotas. Kā liecina grāmatvedības dati, gadā pašvaldība uz līguma pamata iegādājas 300 zaru slotas. Tam piekrīt V. A. Krauklis, sakot, ka Zvārtavas darbnīcā varētu ražot lietas, kas noderētu pašam novadam. Turklāt šis jautājums jārisina laikus, lai vajadzības gadījumā novada budžetā paredzētu līdzekļus nepieciešamo darbgaldu un instrumentu iegādei. Kā tālāk risināsies jautājums par darbnīcu Zvārtavā, rādīs laiks, taču skaidrs ir viens – beidzot pašvaldība ir ķērusies klāt milzum lielai problēmai, kuru nevarēs atrisināt bez pašu zvārtaviešu vēlmes darīt kaut ko lietas labā. Kā atzina R. Priede, viņš vairākkārt pagasta iedzīvotājiem, kuri mitinās apdzīvotajā vietā Zaķi, ieteicis uzsākt saimniecisko darbību saistībā ar šiem dzīvniekiem – tos audzēt ne tikai apskatei, bet ražot veselīgo truša gaļu, pēc kuras pēdējā laikā vērojams pieprasījums, šūdināt cepures vai citas lietas. Diemžēl tas palicis tikai ieteikumu līmenī.
